BALTAIS VĒJŠ PIEDĀVĀ

Šajā mūsu visu piedzīvoto straujo pārmaiņu laikā arvien vairāk ir piemēru, ka cilvēki jūtas kā apmaldījušies, kad pierastais vairs īsti nedarbojas un jaunais vēl ir nezināms… Cilvēki nezina, nesaprot, kā rīkoties, ko darīt, lai saprastu kā būt, ko mainīt un kā. Mana pārliecība ir, ka “laimes atslēdziņa” slēpjas mūsos pašos, mūsu sirdīs – tā tikai jāatrod. Tomēr tik daudziem no mums šis ceļš uz sirdi ir tik noslēgts, pateicoties piedzīvotajām sāpēm, mūsos “iesētajiem” priekšstatiem. Kā šo ceļu uz savu sirdi, uz savu patieso būtību attīrīt? Tur var palīdzēt gan citādākas zināšanas nekā mums mācītas skolā, gan prasmes, kuras līdz šim sevī neesam izkopuši. Mans izaugsmes un attīstības ceļš ir vedis tieši šajā virzienā, gan apgūstot tādas zināšanas un prasmes, gan palīdzot sev un citiem. Mana misija ir kļuvusi būt par pavadoni, par palīgu tiem, kuri izvēlas šādu sevis pilnveidošanas ceļu. Tas notiek gan individuālu seansu vaidā, gan grupu nodarbību jeb darbnīciņu veidā, arī rituālos un publiskos pasākumos…

Ejot šo ceļu, man ir dots vārds Baltais Vējš.
Baltais Vējš – ko tas nozīmē? Baltais – gaišs, balts, tīrs, baltu mantojums… Vējš – pārmaiņu nesējs, kad pūš vējš, viss izmainās; arī gaiss – smalkā pasaule, kuras atspulgs ir šī pasaule; pārmaiņas vispirms tiek ierosinātas smalkajos plānos…
Baltais Vējš – kas tas ir? Tas ir vārds, kas dots saņemot šamaņa/zintnieka piedzimšanas jeb pārdzimšanas iniciāciju… Tas ir kā senās viedās gudrības bize, kas vīta no trijiem pavedieniem – no seno baltu, no šamaņu un no vēdu seno zināšanu un prakšu pavedieniem…
Baltais Vējš – ko tas dara? Palīdz izprast kā būvēta pasaule, kā “funkcionē” cilvēks, palīdz veikt vajadzīgās pārmaiņas gan katram atsevišķi, gan visiem kopā, lai mēs spētu sevi mainīt laimīgākai, pilnīgākai un garīgākai dzīvei. Lai mūsu prieks un laimes sajūta izpaustos gan attiecībās, gan materiālajā pasaulē, gan veselībā… Pārmaiņas gan izpratnē, gan enerģiju līmenī…

Ko Baltais Vējš piedāvā?
Gan individuāli, gan grupās pašlaik piedāvājums ir sekojošs:
Apmācība un praktiska šamaņu prakšu apgūšana
Spēka dzīvnieki, garīgie smalkās pasaules palīgi
Smalkās pasaules vadība un šamaniskie ceļojumi
Emocionālo un psiholoģisko traumu dziedināšana
Enerģētisko bloku atbrīvošana
Dziedināšana ar šamaņa bungu palīdzību
Iepriekšējo dzīvju traucējošā mantojuma atbrīvošana
Senču traucējošā mantojuma atbrīvošana un labā mantojuma aktivizēšana
Senču dziedināšana
Svešo enerģiju atbrīvošana
Sevis kā dvēseles atcerēšanās un apzināšanās
Zaudēto dvēseles daļu atgūšana
Augstākā likteņa apzināšana un atgūšana
Pārejas jeb pagātnes atbrīvošana un vēlamās nākotnes nostiprināšana
Apzināta nāve un pārdzimšana, pēcnāves pāreja
Mājvietas enerģētiskā tīrīšana
Nostiprinoši rituāli un ne tikai…

Aicinu uzrunāt mani gan tos, kuri vēlas sadarboties individuāli, gan tos, kuri labprāt darbotos grupiņās, gan tos, kuriem jau ir domubiedru grupas. Nodarbību plānojuma dēļ, var gadīties, ka par tikšanos ir jāvienojas jau ļoti savlaicīgi.
Pateicības ziedojumu apmērs enerģijas apmaiņai ir atkarīgs no tā, ko katrs saņem sesiju laikā un katra finanšu situācijas. Katram cenšos palīdzēt cik labi, vien iespējams, taču iepriekš ir jāpiesakās pa telefonu vai pa e-pastu.
Pieteikties vai uzzināt ko vairāk var pa e-pastu: baltvejs@hotmail.com , zvanot tel: 22069698 vai FB Baltais Vējš.

Hopi pasaules radīšanas mīts

Sākumā pasaule bija bezgalīga telpa, kas eksistēja tikai Radītājā, Taiovā (Taiowa). Šajā pasaulē nebija ne laika, ne formas, ne arī dzīvības, tas viss bija tikai Radītāja prātā. Beidzot šis bezgalīgais radītājs radīja ko galīgu, noteiktu kā Sotuknangu (Sotuknang), kuru viņš sauca par savu krustdēlu un kuru viņš radīja kā savu palīgu, kā savu starpnieku, lai radītu deviņas pasaules. Sotuknangs savāca kopā matēriju no bezgalīgās telpas un izveidoja deviņas blīvās pasaules. Tad Radītājs lika viņam savākt kopā visus ūdeņus no bezgalīgās telpas un novietot šajās pasaulēs, tā izveidojot zemi un jūru. Kad Sotuknangs to bija paveicis, Radītājs lika viņam savākt kopā gaisu un izveidot vējus šajās pasaulēs.

Ceturtā radīšanas darbība, ko radītājs lika paveikt Sotuknangam, bija dzīvības radīšana. Sotuknangs devās uz to pasauli, kurai pirmajai bija jākļūst par dzīvības uzturētāju, un tur radīja Zirnekļu Sievieti un devai tai spēju radīt dzīvību. Vispirms Zirnekļu Sieviete paņēma nedaudz zemes, sajauca to ar savām siekalām un izveidoja divas būtnes. Viņa viņiem dziedāja Radīšanas Dziesmu un tie kļuva dzīvi. Vienam no viņiem, Pokvanghojam (Poqanghoya), viņa lika doties pāri zemei un to sacietināt. Otram Palongavojam (Palongawhoya), viņa lika izdot skaņu, kas vibrētu cauri zemei, lai tādējādi zeme (planēta) vibrētu saskaņā ar Radītāja enerģiju. Pokvanghoija un Palongahoja tika nosūtīti uz zemes poliem, lai uzturētu tās griešanos.

Tad Zirnekļu Sieviete izveidoja visus augus, ziedus, krūmus un kokus. Līdzīgi viņa izveidoja arī putnus un dzīvniekus, izmantojot zemi un dziedot Radīšanas Dziesmu. Kad tas bija padarīts, viņa izveidoja cilvēkus, izmantojot dzeltenu, sarkanu, baltu un melnu zemi, sajaucot to ar savām siekalām. Dziedot Radīšanas Dziesmu viņa izveidoja četrus vīrus un tad pēc savas līdzības viņa izveidoja arī četras sievas. Sākumā cilvēkiem pierēs to vidū bija tāda mīkstāka atvere. Lai gan laika gaitā tā sacietēja, tomēr tajā palika vieta caur kuru cilvēki varēja dzirdēt Sotuknangu un Radītāju. Tā kā šie ļaudis vēl nevarēja runāt, Zirnekļu Sieviete pasauca Sotuknangu, kurš tiem deva četras valodas.

Vienīgais, ko viņš cilvēkiem lika ievērot, bija cienīt un godāt savu Radītāju un dzīvot saskaņā ar to.
Šie ļaudis izpletās pa visu zemi un vairojās. Neatkarīgi no četrām valodām, šajos laikos, cilvēki varēja saprast viens otra domas, un ilgu laiku ļaudis un dzīvnieki dzīvoja kopā kā viens veselums. Galu galā viņi tomēr sāka atdalīties, gan cilvēki no dzīvniekiem, gan cilvēki no cilvēkiem, jo viņi vairāk sāka koncentrēties uz viņu atšķirībām, nevis vairs uz līdzīgo. Šī atdalīšanās vienam no otra un aizdomīgums izplatījās tiktāl, ka tikai daži cilvēki no katras grupas palika uzticīgi savam Radītājam. Sotuknangs parādījās šiem dažiem un teica viņiem, ka Radītājam būs jāiznīcina šī pasaule, un ka tiem, kuri joprojām godā savu Radītāju, jādodas ceļā pāri visai zemei, sekojot mākonim un zvaigznei, lai paglābtos.

Šie ļaudis uzsāka savu ceļojumu no tām vietām, kur viņi dzīvoja, un tad, kad viņi beidzot visi nonāca vienā vietā, atkal parādījās Sotuknangs. Viņš atvēra ieeju milzīgā skudru pūznī un lika cilvēkiem iet iekšā tā dziļumā un dzīvot kopā ar skudrām, kamēr viņš iznīcinās esošo pasauli ar uguni. Skudras tajos laikos bija tikpat lielas kā cilvēki. Viņš lika mācīties no skudrām kā dzīvot, kamēr viņi būs ar tām kopā. Cilvēki devās lejup pūznī iekšā un dzīvoja kopā ar skudrām, kurām tur bija savas vasarā savāktās pārtikas glabātuves, kā arī telpas, kurās cilvēki varēja dzīvot. Tā pagāja diezgan ilgs laiks, jo Pēc tam, kad Sotuknangs bija attīrījis pasauli ar uguni, vajadzēja paiet ilgam laikam līdz pasaule atkal atdzisa. Tā kā pārtikas krājumi izsīka, cilvēki atteicās no tās, bet skudras turpināja viņus barot un tikai savilka ciešāk savas jostas, tāpēc skudrām šodien ir tik tievi vidukļi.

Beidzot Sotuknangs pabeidza vaidot otro pasauli, kura gan vairs nebija tik skaista kā pirmā. Pirms ļaudis un skudras izklīda pa visu zemi, Sotknangs piekodināja cilvēkiem atkal neaizmirst savu Radītāju. Cilvēki ātri vairojās un drīz vien atkal piepildīja visu zemi. Viņi vairs nedzīvoja kopā ar dzīvniekiem tādēļ, ka otrajā pasaulē dzīvnieki bija mežonīgi un nedraudzīgi. Cilvēki tagad dzīvoja ciematos un starp tiem  būvēja ceļus, tādējādi izplatījās un uzplauka tirdzniecība. Viņi uzkrāja dažādas preces, mantas, izstrādājumus, tirgoja tās mainot pret precēm no citām vietām, un drīz vien viņi tirgojās ar precēm, kuras viņiem nemaz nevajadzēja.

Pieaugot viņu gribēšanai, lai viņiem pieder arvien vairāk un vairāk, viņi atkal sāka aizmirst savu Radītāju. Drīz sākās kari starp ciematiem, lai iegūtu vēl vairāk un tirdzniecība pajuka. Beigās Sotuknangs atkal parādījās tiem dažiem cilvēkiem, kuri joprojām atcerējās un pieminēja Radītāju, un atkal lika iet dzīvot kopā ar skudrām, kamēr viņš iznīcina šo samaitāto pasauli. Šajā reizē viņš lika Pokvanghojam un Palongavhojam pamest viņu vietas planētas polos, un drīz vien planētas griešanās kļuva nevadīta un tā “apgāzās” otrādi. Kalni cēlās un krita, ezeri un upes izšļācās pa zemi, jo planēta kūleņoja un haotiski mētājās, un beigās zeme sasala ledū.

Tas turpinājās daudz gadu, un cilvēki atkal dzīvoja kopā ar skudrām. Beidzot Sotuknangs lika Pokvanghojam un Palongavhojam atgriezties savās vietās planētas polos, lai atjaunotu normālu zemes griešanos, un drīz vien ledus izkusa un atgriezās dzīvība. Sotuknangs aicināja cilvēkus atgriezties no viņu patvēruma un iepazīties ar trešo pasauli, ko viņš viņiem bija sagatavojis. Atkal viņš cilvēkiem piekodināja neaizmirst un godināt viņu Radītāju pirms viņi izklīda pa visu pasauli. Ļaudis atkal ātri savairojās, pat ātrāk nekā iepriekš, un drīz vien viņi dzīvoja lielās pilsētās, izveidojās atsevišķas tautas.

Esot tik daudz cilvēkiem un tik daudz tautām, drīz vien atkal sākās kari.  Dažas tautas izgatavoja milzīgus vairogiem līdzīgus lidaparātus, ar kuriem viņi varēja lidot un uzbrukt citām pilsētām. Kad Sotuknangs redzēja visus šos karus un iznīcību, viņš izlēma ātri iznīcināt šo pasauli, pirms tā ir pārņēmusi arī tos dažus cilvēkus, kuri joprojām atcerējās un godināja Radītāju. Viņš lika Zirnekļu Sievietei sapulcināt šos dažus cilvēkus piekrastē. Viņa katru no šiem cilvēkiem ievietoja dobā niedres kātā, iedodot līdzi nedaudz pārtikas. Kad tas bija padarīts, Sotuknangs uzsūtīja plūdus, kas iznīcināja karojošās pilsētas un to pasauli, kurā šie ļaudis dzīvoja. Kad rimās lielie ūdens viļņi, Zirnekļu Sieviete pārtaisīja niedres tā, ka cilvēki tajās varēja peldēt un redzēt, kas notiek visapkārt. Tie tā peldēja daudzas dienas, meklējot zemi, līdz piestāja pie kādas salas. Salā viņi uzbūvēja nelielas niedru laivas un peldēja tālāk uz austrumiem. Pēc daudzu dienu ceļojuma viņi nonāca pie lielākas salas un vēl pēc daudzu dienu ceļojuma pie vēl lielākas salas. Viņi cerēja, ka šī būs ceturtā pasaule, ko Sotuknangs viņiem sagatavojis, bet Zirnekļu Sieviete viņus pārliecināja, ka viņiem joprojām vēl priekšā ir garš un grūts ceļojums. Tad viņi šķērsoja šo salu, tur uzbūvēja jaunus plostus un ar tiem devās tālāk uz austrumiem. No šīs salas Zirnekļu Sieviete viņus sūtīja tālāk bez savas vadības, bez sava padoma. Cilvēkiem bija jātiek tālāk pašiem. Viņi nonāca līdz ceturtajai salai, vēl lielākai kā iepriekšējā, tomēr arī šī sala bija jāšķērso ejot ar kājām, un otrā krastā bija jāuzbūvē jauni plosti un jāpeld vēl tālāk uz austrumiem. Pēc daudzām dienām viņi pietuvojās milzīgas zemes krastam. Krasti bija tik stāvi, ka viņi nevarēja atrast vietu, kur nokļūt uz zemes. Tikai atverot durvis savās galvās, viņi uzzināja kurp doties, lai tiktu uz sauszemes.

Kad viņi beidzot tika krastā, tur viņus jau gaidīja Sotuknangs. Kad cilvēki paskatījās uz rietumiem, viņš tām salām, ko cilvēki bija izmantojuši kā pakāpienus, lika pazust jūrā. Sotuknangs aicināja viņus ceturtajā pasaulē un brīdināja, ka šī pasaule vairs nav tik skaista un brīnišķīga kā iepriekšējās, un, ka dzīvošana šeit būs grūtāka, ar karstumu un aukstumu, augstiem kalniem un dziļām aizām. Viņš sūtīja viņus doties tālāk šajā mežonīgajā zemē un atrast mājvietu savām dzimtām un ciltīm.
Ciltīm bija jādodas tālāk un tālāk šajā zemē, apgūstot to, mācoties no tās. Dažas cilti kļuva vājākas, zaudēja savu spēku un palika siltāka klimata zemēs, bagātās zemēs, neaizejot savu ceļu līdz galam. Hopi cilts ceļoja tālu tālu, tā izgāja cauri aukstām un ledainām zemēm pirms beigās nonāca līdz savai apmešanās vietai starp Kolorado un Rio Grande upēm. Viņi izvēlējās šo vietu, lai dzīves grūtības vienmēr atgādinātu par viņu saiti un atkarību no Radītāja…

Izmantoti internetā pieejamie materiāli
Baltais Vējš

Īsumā par Hopi radīšanas stāstu un pareģojumiem

Hopi ļaudis tic, ka mēs pašlaik dzīvojam ceturtajā radīšanas ciklā jeb pasaulē, iepriekšējās trīs ir piedzīvojušas iznīcināšanu. Katru reizi pasaules iznīcināšanu izsauca tas, ka cilvēki bija aizmirsuši vai noliedza Radītāja plānu šai pasaulei. Tie, kuri savu ticību Radītājam nebija zaudējuši, tika aizsargāti noejot pazemē. Kur tiem palīdzēja skudru ļaudis (eksistē interpretācijas, ka tie ir citas dimensijas vai citas pasaules humanoīdi). Vēl šodien, kā to laiku atspulgs, eksistē uzkalni ar pazemes telpām, kuri tiek izmantoti kā tempļi.
Īsumā Hopi pasaules radīšanas stāsts stāsta par pāreju nākamajā pasaulē caur pārmaiņu laiku pavadīšanu pazemē. Katrs no šiem laikmetiem tiek saistīts ar noteiktu debespušu virzienu, krāsu, minerālu, augu un putnu.
• Pirmā pasaule: “Bezgalīga telpa”, kurā dzīvoja Pirmie Cilvēki, kas bija tīra un laimīga pasaule. Tā tika iznīcināta ar uguni.
• Otrā pasaule: “Pusnakts tumsa” tika iznīcināta ar aukstumu un ledu. Izredzētie Cilvēki izdzīvoja šo iznīcības laiku milzīga skudru pūžņa iekšienē, pazemē. Tad pa kāpnēm uzkāpa trešajā pasaulē.
• Trešā pasaule tika iznīcināta plūdos. Zirnekļu Vecmāmiņa izredzētos cilvēkus izglāba, ievietojot tos niedru kātos un aizpludinot tos uz Ceturto pasauli.
• Ceturtā pasaule: “Pabeigtā pasaule”. Par šo pasauli rūpējas Uguns Dievs – Masauu. Šī pasaule vairāk nav norobežota ar ūdeņiem un ledu. Iepriekšējās pasaulēs cilvēki bija labi apgādāti ar visu vajadzīgo, šī ceturtā pasaule ir skarba, ar tuksnešiem, purviem, kalniem un ar bargiem laika apstākļiem. Hopi saka, ka šī pasaule arī tuvojas beigām un jau sākas Piektā pasaule.
• Par Piekto pasauli ir tāds pareģojums, ka “mūsu ļaudis gaida Pahana ierašanos, mūsu pazudušo Balto Brāli (no zvaigznēm). Viņš ir pavisam savādāks kā baltie cilvēki, kurus mēs zinām tagad, kuri ir cietsirdīgi un alkatīgi. Mums jau sen bija teikts arī par viņu ierašanos. Bet mēs joprojām gaidam Pahanu. Tas ir mūsu Baltais Brālis, kurš mūs aizvedīs uz Piekto Pasauli.
“Ceturtā pasaule drīz beigsies un sāksies Piektā. To zina visi viedie. Lielākā daļa no dotajām zīmēm jau ir piepildījušās, palikušas tikai dažas”.
“ Pirmā zīme: Mums bija teikts, ka nāks baltādaini cilvēki, līdzīgi kā Pahana, Bet, kuri nedzīvo kā Pahana, cilvēki, kuri paņēma zemi, kura nav viņu zeme. Tie ir cilvēki, kuri savus ienaidnieku satriec ar pērkonu un zibeni.”
“Otrā zīme: Mūsu zeme piedzīvos riteņu griešanos, piepildītu ar balsīm. Šis redzējums piepildījās tad, kad baltie ļaudis veda ratos savas ģimenes pāri prērijām.”
“Trešā zīme: Mūsu zemi pārpludinās dīvaini, bifeļiem līdzīgi zvēri ar lieliem ragiem. Tie bija balto cilvēku liellopi."
“Ceturtā zīme: Zemi šķērsos dzelzs čūskas.”
“Piektā zīme: Zemi krustām šķērsām krustos milzīgs zirnekļa tīkls.”
“Sestā zīme: Zemi krustām šķērsām krustos akmens upes, kurās atspoguļosies saule.”
“Septītā zīme: Jūs dzirdēsiet, ka jūra kļūst melna, un ka tādēļ iet bojā daudz dzīvo radību.”
“Astotā zīme: Jūs redzēsiet, ka daudzi jauni cilvēki, ar gariem matiem kā mūsu ļaudīm, ierodas un pievienojas mūsu ciltīm un mācās viņu dzīves gudrību.”
“Devītā un pēdējā zīme: Jūs dzirdēsiet par kādu apdzīvotu vietu debesīs, virs zemes, kas nokritīs ar lielu blīkšķi. Tā paradīsies kā zila zvaigzne. Ļoti drīz pēc tam mūsu ļaužu rituāli vairs nebūs nepieciešami.”

Tās ir zīmes, kas norāda uz lielas iznīcības tuvošanos. Pasaule tricināsies šurp un turp. Baltie cilvēki karos pret citiem citās zemēs – ar tiem, kuriem pieder viedo zināšanu sākotnējā gaisma. Būs daudz dūmu un uguns stabu. Ienācēji daudz slimos un mirs. Daudzi no tiem, kuri saprot šos pareģojumus, būs drošībā. Tie, kuri paliks kopā ar mums un dzīvos mūsu vietās kopā ar mūsu ļaudīm, arī tie būs drošībā. Pēc tam daudz kas būs jāatjauno. Un drīz pēc tam, ļoti drīz atgriezīsies Pahana. Kopā ar viņu uzausīs Piektā pasaule. Viņš sēs savas viedās gudrības sēklas mūsu sirdīs. Jau tagad šīs sēklas tiek sētas. Tas atvieglos mūsu ceļu uz Piekto pasauli.

Par III pasaules karu tiek teikts, ka to uzsāks tie ļaudis, kuri pirmie ir no jauna atklājuši gaismu (dievišķā viedā zināšana) senajās zemēs (Indijā, Ķīnā, islama valstīs, Āfrikā). ASV zeme un ļaudis tikšot iznīcināti ar atomieročiem un ar radioaktivitāti. Tikai Hopi zemes tur tiks pasargātas, kā oāze, uz kurieni plūdīs bēgļi. Tie ir maldi, ka varētu paglābt bumbu patvertnes. Tikai materiālistiski domājošie car, ka būvējot patvertnes varētu paglābties. Tie, kuru sirdīs ir miers, jau tagad ir visa dzīvā patvērumā (patvertnē). Nevar patverties no ļaunuma, kurš patiesībā ir iemājojis daudzu cilvēku sirdīs. Tie, kuri nepiedalās šajā pasaules sadalīšanā ar ideoloģijām, ir gatavi atjaunot dzīvību nākamajā pasaulē, neatkarīgi no tā vai tie ir piederīgi melnajai, baltajai, dzeltenajai vai sarkanajai rase. Viņi visi ir kā viens, kā brāļi un māsas…”
“Karš būs garīguma konflikts ar esošo materiālo pasaules uzskatu. Šo materiālo pasaules uzskatu iznīcinās garīgas būtnes, kas turpinās radīt vienu pasauli, vienu tautu, vienu varu, kas būs Radītāja vara.”

Baltais Vējš, izmantoti interneta materiāli