Atmoda, apziņas paplašināšanās, pāreja uz smalkākām vibrācijām – cilvēki sajūt pacilātību un prieku…
Dažkārt mēs savā atmodas procesā jūtamies ne visai labi, mums var fiziski sāpēt ķermenis,. Mēdz būt galvas sāpes, neskaidra, aizmiglota domāšana, ierobežota atmiņa, var būt drūms, nomākts garastāvoklis.
Tagad ļoti daudz cilvēku atmostas visā pasaulē. Tie, kas tikko mostas, sajūt arī to lietu smagumu, kas viņiem ir jāizstrādā, jāizmaina, to papildina apjukuma, vilšanās un haosa, nekārtības sajūta. Tad var šķist, ka kaut kas ar mani nav kārtībā, jo lielākā daļa runā tikai par prieka un pacilātības sajūtām. Pats vajadzīgākais šajā procesā ir sevis mīlēšana, rūpēšanās par sevi vairāk nekā jebkad agrāk, it īpaši pievēršot uzmanību tam, lai mēs būtu atpūtušies, lai ieskatītos sevī un veltītu vajadzīgo laiku sevis dziedināšanai. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuri uzņēmušies atbildību iet šajā garīgās atmodas procesā mazliet pa priekšu citiem un vest tos sev līdzi. Vecās, agrāk lietotās garīgās prakses var kļūt mums nepiemērotas.
Attīrīšanās nav neko jauks process. Tas ir sevis dziļas apzināšanās process, savas tumšās puses pieņemšanas process. Tas ir savu sāpju, savu nepieņemto lietu izdzīvošanas process, kas bieži izpaužas caur asarām, dziļām sāpēm līdz pat pilnīgi fiziskām sāpēm. Dažkārt mēs sākam dusmoties, cik tad var tīrīt, jo kā viens slānis ir attīrīts, parādās jauns slānis, kurš atkal jātīra. Tad var uzrasties doma, ka gribas būt ne vairāk ne mazāk kā normālam cilvēkam.
Taču mēs varam lepoties ar to, ka esam cilvēki. Jo patiesībā būt cilvēkam ir patiesi dievišķīgi. Šī atziņa rada dievišķas sajūtas gan sirdī, gan ķermenī. Esot šajās sajūtās, esam pateicīgi jebkuram mūsu dzīves notikumam kā īpašam dārgumam…it īpaši tiem notikumiem, kas sāp.
Kā sev palīdzēt ar “neglīto” un sāpīgo? “Neglītais” jeb “tumšais” ir tikai mūsu uztvere (priekšstats), kam vajag mīlestību un pieņemšanu, lai saskatītu tā skaistumu. Mums jāietin sevi pieņemšanas segā kā mazu bērnu, lolot sevi un atpūsties, kamēr mēs pielāgosimies jaunajām Zemes enerģijām, jaunajam laikmetam.
Tie, kuri šo sajūt, ar savu piemēru ir kā skolotāji citiem, kuri tagad mostas un nevar to aptvert mentāli, ar prātu.
Mēs visi esam Gaismas nesēji, mums ir jāapskauj, pilnībā jāpieņem sava tumsa, lai pilnībā iepazītu savu Gaismu.
Par sevi par parūpēties šādi:
1. Esi ar savu tumšo, neglīto. Apzini to pilnā mērā. Godā un pateicies visām sajūtām.
2. Elpo… Viss ir labi
3. Dod sev mīlestību – meditējot, lūdzot, pateicoties…
4. Dalies ar uzticamiem draugiem par to kā jūties. Godīgums un skaidrība (caurspīdīgums) ir dziedināšana
5. Atbrīvo savu perfekcijas ilūziju. Dzīve ir perfekta visās savās izpausmēs un Gaismas ienešana ilūzijas tumsībā ir vislieliskākā pieredze.
6. Esi drosmīgs. Lūdz mīlestību. Tev TIKS atbildēts.
7. Dalies ar citiem ar to, ko esi iemācījies. Tu nekad nevari zināt, kuram to vajag dzirdēt tieši tagad.
Dažkārt mēs savā atmodas procesā jūtamies ne visai labi, mums var fiziski sāpēt ķermenis,. Mēdz būt galvas sāpes, neskaidra, aizmiglota domāšana, ierobežota atmiņa, var būt drūms, nomākts garastāvoklis.
Tagad ļoti daudz cilvēku atmostas visā pasaulē. Tie, kas tikko mostas, sajūt arī to lietu smagumu, kas viņiem ir jāizstrādā, jāizmaina, to papildina apjukuma, vilšanās un haosa, nekārtības sajūta. Tad var šķist, ka kaut kas ar mani nav kārtībā, jo lielākā daļa runā tikai par prieka un pacilātības sajūtām. Pats vajadzīgākais šajā procesā ir sevis mīlēšana, rūpēšanās par sevi vairāk nekā jebkad agrāk, it īpaši pievēršot uzmanību tam, lai mēs būtu atpūtušies, lai ieskatītos sevī un veltītu vajadzīgo laiku sevis dziedināšanai. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuri uzņēmušies atbildību iet šajā garīgās atmodas procesā mazliet pa priekšu citiem un vest tos sev līdzi. Vecās, agrāk lietotās garīgās prakses var kļūt mums nepiemērotas.
Attīrīšanās nav neko jauks process. Tas ir sevis dziļas apzināšanās process, savas tumšās puses pieņemšanas process. Tas ir savu sāpju, savu nepieņemto lietu izdzīvošanas process, kas bieži izpaužas caur asarām, dziļām sāpēm līdz pat pilnīgi fiziskām sāpēm. Dažkārt mēs sākam dusmoties, cik tad var tīrīt, jo kā viens slānis ir attīrīts, parādās jauns slānis, kurš atkal jātīra. Tad var uzrasties doma, ka gribas būt ne vairāk ne mazāk kā normālam cilvēkam.
Taču mēs varam lepoties ar to, ka esam cilvēki. Jo patiesībā būt cilvēkam ir patiesi dievišķīgi. Šī atziņa rada dievišķas sajūtas gan sirdī, gan ķermenī. Esot šajās sajūtās, esam pateicīgi jebkuram mūsu dzīves notikumam kā īpašam dārgumam…it īpaši tiem notikumiem, kas sāp.
Kā sev palīdzēt ar “neglīto” un sāpīgo? “Neglītais” jeb “tumšais” ir tikai mūsu uztvere (priekšstats), kam vajag mīlestību un pieņemšanu, lai saskatītu tā skaistumu. Mums jāietin sevi pieņemšanas segā kā mazu bērnu, lolot sevi un atpūsties, kamēr mēs pielāgosimies jaunajām Zemes enerģijām, jaunajam laikmetam.
Tie, kuri šo sajūt, ar savu piemēru ir kā skolotāji citiem, kuri tagad mostas un nevar to aptvert mentāli, ar prātu.
Mēs visi esam Gaismas nesēji, mums ir jāapskauj, pilnībā jāpieņem sava tumsa, lai pilnībā iepazītu savu Gaismu.
Par sevi par parūpēties šādi:
1. Esi ar savu tumšo, neglīto. Apzini to pilnā mērā. Godā un pateicies visām sajūtām.
2. Elpo… Viss ir labi
3. Dod sev mīlestību – meditējot, lūdzot, pateicoties…
4. Dalies ar uzticamiem draugiem par to kā jūties. Godīgums un skaidrība (caurspīdīgums) ir dziedināšana
5. Atbrīvo savu perfekcijas ilūziju. Dzīve ir perfekta visās savās izpausmēs un Gaismas ienešana ilūzijas tumsībā ir vislieliskākā pieredze.
6. Esi drosmīgs. Lūdz mīlestību. Tev TIKS atbildēts.
7. Dalies ar citiem ar to, ko esi iemācījies. Tu nekad nevari zināt, kuram to vajag dzirdēt tieši tagad.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru