Šamaņa bungu izgatavošana

2015.gada 4.decembrī no plkst 15:00 līdz 22:00, Rīgā, Lāčplēša ielā 35, 5.stāvā

Šajā darbnīcā var piedalīties visi, kuri vēlas iegūt sev uzticamu palīgu dažādām šamaniskām (arī ne tik šamaniskām) praksēm.
Bungu izgatavošana īpaši šim procesam radītā sakrālā telpā un ar pašu rokām bungas piepilda ar īpašu enerģiju, arī ar jūsu enerģiju.
Darbnīcas laikā jūs sagaida:
Piedalīšanās senos sakrālos rituālos;
Prasme uzstiept ādas membrānu uz bungu koka rāmja
Ar savām rokām izgatavosiet gan šamaņa bungas, gan sitamo vālīti.
Praktiska nodarbība kā bungot šamaņa bungas
Šamanisks ceļojums
Vesela jūra pozitīvu emociju!

 Šamaņa bungu izgatavošana ir unikāla iespēja ar savām rokam radīt maģisku instrumentu dabas noslēpumu un savas iekšējās pasaules iepazīšanai. Šamaņa bungu izgatavošana ir ļoti spēcīgs radošs process, kas dod spēcīgu pozitīvu lādiņu un paliek atmiņā uz visu dzīvi.
Darbnīcas laikā jūs izgatavosiet bungas (diametrs 45 cm) un sitamo vālīti (visi materiāli iekļauti cenā)
Bungu izgatavošanas laikā pārtikā nedrīkst lietot gaļu un ķiplokus. Ieteicam ēst maz vai tikai dzert siltu tēju (ūdeni)

Bungu izgatavošanai pašiem līdzi jāņem sekojošas lietas:
Adata ar lielu aci – lai var ievērt ādas sloksnītes
Lielu īlenu (vēlams apaļa profila, diam. līdz 8 mm)
Lielas un asas šķēres (mitras ādas griešanai)
Plēves gabals 1x1metrs (uz tā darbosieties ar bungām – darba virsma J)
Kažokādas, zamša vai ādas gabaliņi (var no kādām vecām savām drēbēm) sitamās vālītes izgatavošanai
Nelieli auduma gabaliņi (vismaz viens no savām vecām drēbēm)
Plēves maiss vai soma bungu transportēšanai uz mājām
Un noteikti, labu garastāvokli!

Darbnīcu vada Anastasija Plugareva (AINA)
Maksa: 200,- EUR
Pieteikšanās, veicot priekšapmaksu līdz 22.novembrim
Papildus jautājumi tiks atbildēti, rakstot uz baltvejs@hotmail.com vai zvanot 22 069 698
Jānis

KĀ MĒS PIEDZĪVOJAM PĀRMAIŅAS JEB ATMODAS PROCESU

Atmoda, apziņas paplašināšanās, pāreja uz smalkākām vibrācijām – cilvēki sajūt pacilātību un prieku…
 Dažkārt mēs savā atmodas procesā jūtamies ne visai labi, mums var fiziski sāpēt ķermenis,. Mēdz būt galvas sāpes, neskaidra, aizmiglota domāšana, ierobežota atmiņa, var būt drūms, nomākts garastāvoklis.

Tagad ļoti daudz cilvēku atmostas visā pasaulē. Tie, kas tikko mostas, sajūt arī to lietu smagumu, kas viņiem ir jāizstrādā, jāizmaina, to papildina apjukuma, vilšanās un haosa, nekārtības sajūta. Tad var šķist, ka kaut kas ar mani nav kārtībā, jo lielākā daļa runā tikai par prieka un pacilātības sajūtām. Pats vajadzīgākais šajā procesā ir sevis mīlēšana, rūpēšanās par sevi vairāk nekā jebkad agrāk, it īpaši pievēršot uzmanību tam, lai mēs būtu atpūtušies, lai ieskatītos sevī un veltītu vajadzīgo laiku sevis dziedināšanai. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuri uzņēmušies atbildību iet šajā garīgās atmodas procesā mazliet pa priekšu citiem un vest tos sev līdzi. Vecās, agrāk lietotās garīgās prakses var kļūt mums nepiemērotas.
 Attīrīšanās nav neko jauks process. Tas ir sevis dziļas apzināšanās process, savas tumšās puses pieņemšanas process. Tas ir savu sāpju, savu nepieņemto lietu izdzīvošanas process, kas bieži izpaužas caur asarām, dziļām sāpēm līdz pat pilnīgi fiziskām sāpēm. Dažkārt mēs sākam dusmoties, cik tad var tīrīt, jo kā viens slānis ir attīrīts, parādās jauns slānis, kurš atkal jātīra. Tad var uzrasties doma, ka gribas būt ne vairāk ne mazāk kā normālam cilvēkam.
 Taču mēs varam lepoties ar to, ka esam cilvēki. Jo patiesībā būt cilvēkam ir patiesi dievišķīgi. Šī atziņa rada dievišķas sajūtas gan sirdī, gan ķermenī. Esot šajās sajūtās, esam pateicīgi jebkuram mūsu dzīves notikumam kā īpašam dārgumam…it īpaši tiem notikumiem, kas sāp.
Kā sev palīdzēt ar “neglīto” un sāpīgo? “Neglītais” jeb “tumšais” ir tikai mūsu uztvere (priekšstats), kam vajag mīlestību un pieņemšanu, lai saskatītu tā skaistumu. Mums jāietin sevi pieņemšanas segā kā mazu bērnu, lolot sevi un atpūsties, kamēr mēs pielāgosimies jaunajām Zemes enerģijām, jaunajam laikmetam.
 Tie, kuri šo sajūt, ar savu piemēru ir kā skolotāji citiem, kuri tagad mostas un nevar to aptvert mentāli, ar prātu.

 Mēs visi esam Gaismas nesēji, mums ir jāapskauj, pilnībā jāpieņem sava tumsa, lai pilnībā iepazītu savu Gaismu.
 Par sevi par parūpēties šādi:
 1. Esi ar savu tumšo, neglīto. Apzini to pilnā mērā. Godā un pateicies visām sajūtām.
 2. Elpo… Viss ir labi
 3. Dod sev mīlestību – meditējot, lūdzot, pateicoties…
 4. Dalies ar uzticamiem draugiem par to kā jūties. Godīgums un skaidrība (caurspīdīgums) ir dziedināšana
 5. Atbrīvo savu perfekcijas ilūziju. Dzīve ir perfekta visās savās izpausmēs un Gaismas ienešana ilūzijas tumsībā ir vislieliskākā pieredze.
 6. Esi drosmīgs. Lūdz mīlestību. Tev TIKS atbildēts.
 7. Dalies ar citiem ar to, ko esi iemācījies. Tu nekad nevari zināt, kuram to vajag dzirdēt tieši tagad.

KĀPĒC MĒS DUSMĀS KLIEDZAM

Reiz kāds austrumu guru, kurš devās pie upes, lai atsvaidzinātos, ieraudzīja tur upes krastā kādu ģimeni, kuri dusmās viens uz otru kliedza.
Guru pagriezās pret saviem mācekļiem, pasmaidīja un pajautāja: “Kāpēc cilvēki dusmās viens uz otru kliedz?”
Mācekļi kādu brīdi padomāja, tad viens no tiem teica: “Mēs kliedzam, jo zaudējam iekšējo mieru”
“Bet kāpēc gan tev būtu jākliedz, ja otrs cilvēks ir tev blakus? Tu tikpat labi visu savu sakāmo varētu pateikt arī mierīgā balsī.”, guru atkal pajautāja.
Mācekļi deva vēl arī citas atbildes, bet neviena no tām neapmierināja pārējos mācekļus.

Beigās guru teica tā: “Kad divi cilvēki viens uz otru ir dusmīgi, viņu sirdis attālinās ļoti tālu. Lai šo radušos attālumu pārvarētu, viņiem ir jākliedz, lai sadzirdētu viens otru. Jo dusmīgāki viņi ir, jo skaļāk viņiem jākliedz, lai sadzirdētu viens otru tik tālu. Kas notiek, kad divi cilvēki ir iemīlējušies? Viņi viens uz otru nekliedz, viņi sarunājas klusu un mierīgi, jo viņu sirdis ir ļoti tuvu viena otrai. Attālums starp viņiem ir ļoti mazs vai arī nav nemaz…” Guru turpināja: “Kas notiek, kad viņi mīl viens otru vēl vairāk? Viņi nerunā, tikai sačukstas un kļūst vēl tuvāki viens otram savā mīlestībā. Beigās viņiem pat nav jāsačukstas, viņi tikai skatās viens uz otru un vairāk viņiem neko nevajag. Tik tuvu ir divi cilvēki tad, kad viņi mīl viens otru.”
Viņš paskatījās uz saviem mācekļiem un teica: “Tādēļ tad, kad jūs par kaut ko strīdaties, neļaujiet savām sirdīm attālināties, nesakiet tādus vārdus, kas jūs arvien vairāk attālina vienu no otra, savādāk var pienākt diena, kad attālums būs tik liels, ka vairs neatradīsiet atpakaļceļu.”