otrdiena, 2015. gada 1. septembris

Daži vienkārši kosmiskie likumi ikdienai


Kosmiskie likumi var tevi vadīt arī tad, kad tev nav ne mazākā nojēga kurp tālāk doties…

Šie likumi var būt kā bāka, kas rāda ceļu caur cilvēka dzīves pieredzi. Tiecies apgūt šos likumus, padarīt tos par daļu no sevis.



1 – Rīcība, plūsma un aizrautība

Tu pieredzi sevi caur personīgo pieredzi, ko gūsti mērķtiecīgā rīcībā. Cilvēki ir radīti tam, lai virzītos uz priekšu. Virzīšanās uz priekšu liek mums justies labi. Ja mēs jūtam, ka stāvam uz vietas vai virzāmies atpakaļ, mēs piepildāmies ar sliktām emocijām.

Tad, kad jūties vienots ar veicamo uzdevumu, tad tu esi plūsmā. Šo sajūtu tu savā dzīvē esi pieredzējis ne vienu reizi vien. Droši vien tu vari atsaukt atmiņā kādu darbu, kuru darot gribēji šajā sajūtā palikt iespējami ilgi? Vai ir kaut kas tāds, kas Tevi patiesi aizrauj? Kaut kas tāds, ko tu gribi darīt neatliekot, drīzāk visus citus darbus pabīdot malā? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildēji apstiprinoši, tad tu esi pieredzējis plūsmas stāvokli.

Plūsma rada aizrautību, jo ir tik neticami laba sajūta. Aizrautīgi dzīvot nozīmē rīkoties un būt plūsmā. Ja nav rīcības, nav plūsmas, nav aizrautības.

Tu vari iedomāties, “Kāpēc mēs meditējam?” Meditācija taču ir tikai sēdēšana – pilnīgs pretstats rīcībai. Tieši pretēji, meditācija IR rīcība. Tā ir nepārtraukta vērošana, pieņemšana un domformu atbrīvošana. Meditācija var radīt plūsmu un kļūt par aizrautīgu nodarbošanos. Tas var būt pat diezgan grūts darbs. Meditēšana var radīt plūsmu un aizrautību.

Darbojies to lietu virzienā, kas tevi piepilda ar prieku un sajūsmu. Prieks piesaista prieku. Plūsma piesaista plūsmu. Darbošanās rada rīcību jaunās radniecīgās dzīves jomās. Rīcība atver jaunas durvis un iespējas. Ceļš ne vienmēr ir skaidrs, kad tu sāc pa to iet. Tas veidojas tad, kad tu sāc to iet. Kad tu uzticies procesam un tam, ka dzīve var atklāties dažādos brīnišķīgos veidos, tavs ceļš tevi aizvedīs tur, kur tu pat nevari iedomāties. Tas ir rīcības ceļš. Ceļš bez rīcības nekur neved.

Rīcība nozīmē rīkoties mērķtiecīgi. Rīkoties ar mērķi. Sekošana savām iegribām nav mērķtiecīga rīcība. Nosaki sev skaidrus mērķus, lai vieglāk būtu rīkoties mērķtiecīgi. Divu veidu mērķi ir pierādījuši sevi kā ilgstoši un sniedzoši piepildījuma sajūtu.

Tie ir pilnveidošanās mērķi un kalpošana jeb palīdzēšana citiem. Pilnveidošanās ir bezgalīgs process kā kļūt arvien labākam ikvienā brīdī. Katrs brīdis, kad rīkojies sevi pilnveidojot ir panākums, kurš rada prieku.



 2 – Tu arvien vairāk piesaisti to uz ko koncentrējies

Šis likums ir saistīts ar pievilkšanās likumu un cēloņu un seku likumu. Šī likuma darbību var skaidrot sekojoši:

  • Tu koncentrējies uz to, cik slikta ir dzīve – un dzīve kļūst sliktāka
  • Tu koncentrējies uz to, cik laba ir dzīve – un dzīve uzlabojas
  • Tu koncentrējies uz iespējām – un tev parādās arvien vairāk iespēju
  • Tu koncentrējies uz to, cik aizņemts tu esi – un tu kļūsti arvien aizņemtāks
  • Tu koncentrējies cik brīvs un laimīgs tu esi – un tu kļūsti vēl brīvāks un laimīgāks
  • Tu skaties ziņas un redzi, ka pasaule ir vardarbīga – pasaule dod tev vairāk vardarbības
  • Tu koncentrējies uz to, kas tev patīk cilvēkos – tev cilvēki patīk arvien vairāk
  • Tu koncentrējies uz to, kā cilvēki mēģina viens otru piekrāpt un apmānīt – tu krāp un māni pats sevi
  • Tu koncentrējies uz to kā cilvēki dod tev iespēju viņus mīlēt un cik brīnišķīgi tas ir – tu saņem vairāk mīlestības



3 – Atbildības uzņemšanās

Kad uzņemamies atbildību par savu dzīvi visā pilnībā, viss sāk mainīties. Un ļoti ātri. Ja mēs neuzņemamies atbildību par savu dzīvi, mums vienmēr ir kāds labs skaidrojums, kāpēc mēs par to neesam atbildīgi un, ka tā ir kāda cita vaina.

Tā ir upura mentalitāte. Dzīve mani piespiež darīt to un to, un es esmu tikai mazs nabaga puteklītis, kas neko nevar izdarīt. Upura mentalitāte piesaista vairāk sliktu lietu, kas notiek tieši ar mani.

Tad iesēžamies šofera sēdeklī. Uzņemamies visu atbildību par to, kas notiek mūsu dzīvē. Tā vietā, lai meklētu izskaidrojumu, ka tā taču nav mana kļūda, apzināmies, ka visu savā dzīvē radam mēs paši, arī ar savām kļūdām. Varam sev pēc iespējas bieži atgādināt, ka es uzņemos pilnu atbildību par to, kas notiek ar mani. Paradoksālas sekas tam, ka tu uzņemies pilnu atbildību, ir tas, ka citi arī uzņemas lielāku atbildību un tu saņem arvien mazāk pārmetumu.

Kad tu uzņemies atbildību, citi, vismaz sākumā, būs pārsteigti. Viņi uzņemsies kādu daļu no atbildības. Viņi jutīsies atbrīvotāki, jo tevis radītais spiediens uz viņiem pēkšņi būs izzudis. Viņi zinās, ka tu viņus nevērtē, nenosodi un nevaino. Viņi sāks ieskatīties sevī un atklās, ka arī viņiem ir jāuzņemas atbildība. Viņi visi zina, ka tev nav jāuzņemas atbildība par viņiem.

Dažkārt tu esi gatavs kādam ko pārmest. Savaldi šo vēlmi un atvainojies.

Atbildības uzņemšanās nes augļus jebkurā situācijā. Tā sliktās situācijās apstādina naida vai necieņas rašanos. Tā sliktu situāciju pārvērš cieņas un izaugsmes situācijā.

Uzņemies atbildību par savu dzīvi un sēdi “šofera sēdeklī”

Šī dzīve ir tā loma, ko tu spēlē, spēlē to līdz savu potenciālo spēju pilnībai. 



4 – Pieņemšana

Nākošais likums ir pieņemšana, jebkura pašreizējā brīža pieņemšana. Pretošanās vai noraidīšana šo pašreizējo brīdi nemaina. Tas ir tāds, kāds tas ir.

Pieņem to, kas parādās šajā brīdī un ļaujies tam. Baudi, priecājies par to un saproti, ka tas esi tu. Viss, kas uzrodas, ir tava apziņa – tas esi tu – bet tu vari tam piešķirt savu nozīmi. To tu vari paveikt tikai tad, ja tu pieņem to, kas ir. Apzinies to, kas ir tagad un atkāpies. Saskati šo “tas, kas ir” brīdi un rīkojies saskaņā ar to. Tā radi šī brīža jauno nozīmi sev.

Pieņemšana nenozīmē padošanos. Tā nozīmē saskatīt pasauli tādu kāda tā ir – pieņemt notiekošo un palikt atvērtam realitātei. Noraidot to, kas ir, tu noraidi sevi. Darbojies dabā sekojot kosmiskajiem likumiem. Daba – Augstākais Tu – turpinās darīt savu darbu. Mīli to un mīli sevi.



5 – Integrācija, vienotība

Tas ir vēl viens kosmiskais likums. Vienotība jeb integrācija ir spēja saskatīt ka viss ir vienots un sader kopā vienā veselumā. Ja tu nevari saskatīt kā viss sader kopā vienā veselumā, tas tikai nozīmē to, ka daži puzles gabaliņi tev pašlaik nav pieejami. Vienotība ir nevis visa vērtēšana kā labs vai slikts, bet  drīzāk gan spēja saskatīt, ka viss ir vienota kopuma sastāvdaļas.

Integrācija ir spēja būt atvērtam pasaulei un apgūt visas tās daļas un izpausmes. Mūsos ir nosacījumi, kas liek vienā vai otrā pusē, un tā puse, kurā nostājamies ir absolūti pareizā. Šīs pasaules absolūtās patiesības ir mirāža. Kareivji kara laikā abās pusēs ir laimīgi vismaz par to, ka viņi karo pareizajā pusē. Garīgums vai reliģija nav vienīgais patiesais ceļš. Humānisms arī nav vienīgais patiesais ceļš. Tie visi ir daļa no tā, Kas ir. Priecājies par garīgumu  un tīru klātbūtnes apziņu. Priecājies par cilvēcisko pieredzi. Līdzsvaro to. Viss šis burvīgums esi tu. Sāc saskatīt visu kā daļu no sevis. Mācies dzīvi un integrē to.



Paskaties uz cilvēkiem visapkārt. Viņi ir tā pati apziņa, kas esi tu. Es pašreizējā brīdī sevi pieredzu caur savām acīm, caur tavām acīm, caur viņu acīm.

Prāts rada pamata realitātes pieredzi. Tas ir tevis attēlojums.

Apziņa – tu – pieredz lietas, ko tavs prāts ir sintezējis. Šī pieredze ir viss tu. Apvieno jeb integrē to visu. 



6 – Atgriezies pie sākuma līdzsvara

Šis ir kosmiskais likums par atgriešanos pie līdzsvara. Mums vajag nepārtraukti atgriezties pie sākuma, pie līdzsvara.

Dzīvojot mērķtiecīgas rīcības piepildītu dzīvi, mēs gūstam gan vilšanos, gan brīnumainas sajūtas. Tā ir aizrautīga un steigas piepildīta dzīve.

Tik daudz jāpadara

Tik daudz jāapskata

Tik daudz jāpagaršo

Tik daudz jāsajūt

Tik daudz jāsadzird

Tik daudz jāapdomā….



Mums cilvēkiem ir spilgti izteikta tieksme pārkāpt jebkuras robežas. Rīcība bieži vien ir kā jūsu dzīves kuģa ātruma palielināšana. Tas mūs uzmundrina, liek justies laimīgiem, rada tik daudz prieka. Mēs ielecam dzīves viļņos un tad esam viļņa virsotnē un tad krītam lejup – ejam cauri sliktiem un labiem savas dzīves posmiem.

Dažkārt temps ir jāpalēnina un jāapskatās, kurp kuģis dodas. Tas ir tas, ko nozīmē atgriezties pie sākuma, pie pamata. Centies regulāri izbrīvēt laiku dzīves tempa palēnināšanai. Pavadi kādu laiku meditējot un vienkārši esot. Izbrīvē sev laiku vienkārši apdomāšanai, apcerēšanai. Pavadi nesteidzīgu laiku ar ģimeni un draugiem. Pārbaudi sava kuģa kursu.

Šis rīcības un atgriešanās pie pamatvērtībām, pie sava pirmsākuma cikls var būt piemērots gan mikro, gan makro līmenī. Mikro līmenis būtu tad, ja katras dienas gaitā atrod sev laiku priekš miera un klusuma. Makro līmenī tie būtu garāki laika posmi apcerei, lai līdzsvarotu garākus aktīvas rīcības laika posmus. Varbūt var ceļot mēneša vai pat vairāku mēnešu garumā, ja jālīdzsvaro vairāku gadu garumā ildzis aktivitātes periods. Varbūt, piemēram, 10 dienu klusēšanas retrīts katru gadu. Dari to, ko tu sajūti kā sev vispiemērotāko.



“Dzīvē ir daudz kas vairāk kā tikai tās ātruma palielināšana.” – Mahatma Gandhi.

1 komentārs:

  1. Ļoti motivējošs raksts, liek tiešām padomāt, bez kustības nav dzīvības...

    Ja jums nekas nav pretī, es vēlētos aizņemties Jūsu rakstu savam saitiņam, protams, norādot autoru :)

    AtbildētDzēst