Vēsture. Mūsu tautas, mūsu senču vēsture. Šodien jau lielākā daļa no mums apzinās, ka vēsture noteikti nav patiess stāsts par to, kas reiz bijis. Ir dzirdēts, ka vēsture ir rakstīta un ne reizi vien ir pārrakstīta atbilstoši tā brīža varas vajadzībām. Mūsu senču - latgaļu, kuršu, zemgaļu, sēļu, vai vēl sirmākā senatnē skatoties - tie mūsu senči, ko šodien mēs saucam par senajiem baltiem, šī vēsture galvenokārt ir rakstīta, izmantojot mūsu iekarotāju hronikas un interpretācijas par notikušo. Un ir ļoti dīvaini tas, ka ir ļoti maz apzinātu informācijas avotu pirms kristietības ieviešanas mūsu zemē ar krustnešu karapūļu palīdzību. Ja pieņem, ka senāki avoti ir apzināti iznīcināti, lai varētu rakstīt savu - iekarotāju vēsturi, tad izpratne par joprojām skolās mācīto vēsturi kardināli mainās.
Pēdējos divdesmit gados ir parādījušies dažādi gan seno informācijas avotu, gan arheoloģijas, gan arheolingvinistikas pētījumi, kuri mūsu vēsturi izgaismo pavisam citādāku. Viens no šādiem pētniekiem ir Andrejs Kavacis, kurš savu ar dažādiem faktiem pamatoto skatījumu ir apkopjis grāmatā "Baltu senvēsture". Viņa pētījums aptver ļoti senu laiku. Sākot ar vairākus desmitus tūkstošus gadus senatni, līdz jau detalizētāk pēdējos desmit tūkstošus gadus. Viņa secinājums ir, ka vēsture ļoti precīzi atspoguļo to, kas notiek arī mūsdienās.
Par šīm vēsturiskajām likumsakarībām, kas ietekmē šodienu, arī par seno valodu attīstību līdz mūsdienu latviešu valodai, par seno rakstību, par visu šo varēsim noklausīties A.Kavača lekcijā š.g.1.martā Salaspils bibliotekā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru