Rituāli Ziemassvētku laikā 20.un 21.decembrī

Ziemassvētku laiks… Ziemas Saulstāvju laiks… Dabā viss pieklusis un rāms. Pārdomu laiks. Laiks, kad katrs ielūkojas sevī…

No sirmas senatnes nākušas zināšanas par laika cikliem stāsta par to, ka ir pagājis pirmais gads jaunā laika ciklā. Senie viedie teica, ka laiks, kādu pazinām, ir beidzies. Citi to sauc par Zelta Laikmeta sākumu. Laiku, kurā mēs, cilvēce, savā attīstības spirālē pakāpjamies par vijumu augstāk. Vēl viņi stāsta par to, ka tas viss nenotiks pats no sevis, ka šo jauno Laikmetu, šo Jauno Pasauli, radam mēs paši – katrs no mums un visi kopā. Ka mums ir iespēja radīt tādu Pasauli, par kādu vienmēr dziļi sevī esam sapņojuši. Pasauli, kuras pamatā ir mīlestība, prieks, savstarpēja sapratne un izpalīdzība, līdzjūtība, vienotības sajūta ar visu apkārt pastāvošo… Ka ikviens no mums var izvēlēties, ko darīt ar veco pieredzi… turpināt to, vai tomēr izvēlēties dzīvot pavisam savādāk – radīt sevī šo Jauno Pasauli.

Gada cikla ritā arī mūsu senči, senie latvieši, senie balti, Ziemassvētku laiku uztvēra kā šķīstīšanās, kā attīrīšanās laiku… Mēs šodien sakām – attīrījās, apzinājās jeb ielaida sevī Dievišķo (Visuma, Avota, Augstākā Es, Augstākā Saprāta) dzirksti, kārtību, harmoniju. Esot iekšējā tīrībā, kārtībā, harmonijā, izsapņoja, ar sirdi izplānoja nākamo gadu, turpmāko dzīvi. Līdzīgi kā Saule trīs īsākās dienas „notur” vienā garumā, ļaudis atturējās no ikdienas darbiem un ielūkojās sevī. Zinot dabas harmonizējošo spēku, senči uzturējās dabā. Arī šodien mums  palīdzētu spēja saskatīt veldzi avotā, svētību kadiķī, mūžību smilgās vai niedrēs, veidojot puzurus.

Lai palīdzētu apstāties no mūsu ātrā un vienlaicīgi paviršā ikdienas skrējiena, no tukšuma mūsu dzīvēs, lai varētu pabūt sevī, atgūt, no jauna atskārst savu sakrālo un šķīsto būtību, aicinām:

Piektdien, 20.decembrī, plkst.12:00 pulcēties Pokaiņos pie stāvlaukuma, lai kopā veiktu sevis attīrīšanu un atkalsavienošanos ar Zemes un Visuma enerģijām Pokaiņu Māras dziednīcā, Dieva un Priesteru svētvietās. Braucējiem lūgums iepriekš noteikti pieteikties pa e-pastiem: baltvejs@hotmail.com vai marabrante@inbox.lv Līdzi ņemam deviņu zāļu tējas, ziedojumus Zemes Mātei, savus sakrālos priekšmetus, pārtikas groziņus… jo:

Dievaina, dievaina tautiņu sēta,

Kur kāju liku, tur zieda vajag.

 

Sestdien, 21.decembrī, plkst 8:00 pulcēties Daugmalē pie Senču svētkalniņa. Tur dienu sāksim ar Uguns rituālu, tad dosimies uz kādu netālu pirtiņu, kur būs iespēja gan augumus šķīstīt, gan dainot, gan rotaļās iet, varbūt laimes liet un pazīlēt, varbūt arī „bluķi vilkt” un beigās to sadedzināt…

Līdzi atkal ņemam deviņu zāļu tējas, ziedojumus Zemes Mātei, savus sakrālos priekšmetus, pārtikas groziņus… Par dalību visas dienas garumā, ziedojumi sākot no 9,- LVL

Dalībniekiem lūgums iepriekš noteikti pieteikties pa e-pastiem: baltvejs@hotmail.com vai marabrante@inbox.lv

Svētdien, 22.decembrī svētbrīdis dienas garumā individuāli vai ģimenes lokā. Šī ir arī Jaunā Laikmeta pirmā dzimšanas diena!

 

Gaišu, tīru un baltu šo Ziemassvētku laiku!

Māra un Jānis

Baltu saime „Saules ceļš”

Rietumu virziena dziedināšanās mini darbnīcas - Gaismas Kareivja ceļš

Tā ir atbrīvošanās un mūsu attiecību izmaiņa tam kā mēs uztveram dzīvi un nāvi. Rietumos mēs tiekamies un iepazīstamies ar ēnām un mēs varam atbrīvot gaismu, ko neesam apzinājušies. Šeit mēs dziedinām savus karmiskos un senču stāstus, lai atbrīvotu enerģiju un izmantotu to radīšanai. Rietumu arhetips ir Jaguārs. Kā jaguārs mēs cēli un eleganti ejam savu gaismas kareivja ceļu, kurā mums nav ienaidnieku un ejam mīlestībā un harmoniskā līdzsvarā.

Mācāmies dzīvot bez bailēm, bez nevajadzīgas darbošanās, ar noteiktību rīcībā, neiesaistoties.

Mācāmies būt bez bailēm un vardarbības, kļūt par Gaismas Kareivjiem, kuriem nav vairs nepieciešami ne iekšēji, ne ārēji pretinieki, ne šajā pasaulē, ne nākošajā. Mēs mācamies būt mierā, kļūstot par mieru.

Turpinām „ādas nomešanu”, tikai dziļākā līmenī. Atbrīvojamies no karmas DNS un asins līmenī. Atbrīvojamies arī no iedzimtām un kultūras lietām. Ēnas puse ir jāparāda ārpasaulei, lai to apzinātu. Nometot ēnu, nokļūstam Gaismā.

Pasauli šamaņi nemaina, maina attieksmi pret to caur uztveres punktu

Šī kursa laikā radīsim mieru sevī, kļūsim par Gaismas Kareivjiem. Līdzsvars bez cīņas, ja nepieciešams, paejam malā. Mācīsimies stāvēt pāri bailēm, nāvei, skaudībai, naidam utt.  Esam vienādi gan iekšēji, gan ārēji – esam paši. Tas kas ES ESMU. Visumā ne no kā nav jābaidās.

Neprātība ir tikai cilvēku prātos, Visumā ir tikai gudrība, ko šajā kursā ielaidīsim sevī. Mācīsimies DZĪVOT, aiziet aiz nāves, piedzīvot mazās nāves – šķiršanās, darba zaudējums utt. Godināsim nāvi, lai kļūtu īsti dzīvi. Tā mācās ceļu mājup.

Praktizēšanās sekojošās tehnikās:

·         Spoguļa tehnika vai darbs pārī vērojot sevi caur 4 uztveres līmeņiem.
·         Trīs iepriekšējo dzīvju atbrīvošana ar akmeņu palīdzību (dzeltens, melns, sarkans)
·         Atbrīvošanās no trīs senču negatīvās ietekmes, iegūto dāvanu un talantu apzināšanās. Senču altāris.
·         Ceļojums uz apakšējo pasauli (Ēdenes dārzs, pazaudēto dvēseles daļu istaba, dāvanu istaba, spēka dzīvnieks).
·         Mītiskās kartes sastādīšana.

Rietumos pārslēdzamies no karmas uz dharmu. spēcīgi maināmies šī darba rezultātā. Ļoti aktīvi sevi jātīra līdz Ziemeļu sesijai.

 

Semināru norises plāns

1.mini darbnīca (26.oktobrī, 10:00 – 18:00, SMC ”Samana” telpās)

v  Apgaismošanas jeb iluminācijas praktiskā atkārtošana

v  Ciešanu trijstūris (cietējs – nosodītājs – palīgs); „melnā kule”

v  Darbs ar uztveršanas punktu

v  Čakru līdzsvarošana – katra ar katru caur arhetipiem

 

2.mini darbnīca (6.novembrī, 14:00 – 21:30. SMC „Samana” telpās)

v  Iepriekšējo dzīvju dziedināšana

v  Mazais nāves rituāls

 

3.mini darbnīca (23.novembrī, 10:00 – 18:00, vieta vēl nav noteikta)

v  Senču karmas dziedināšana

v  Attīrīšanās no senču karmas

v  Senču altāris

v  Dienu Glabātāja iniciācija

 

4.mini darbnīca (7.decembrī, 10:00 – 18:00, vieta vēl nav noteikta)

v  Kristālisko enerģiju izvilkšana

v  Kustīgo enerģiju (svešo dvēseļu un garu) atbrīvošana

v  Mītiskās dzīves ceļa kartes sastādīšana

v  Kuti rituāls

 

Mācību un individuālā darba nostiprināšana tiek veikta uguns rituālos. To var darīt individuāli vai piedaloties kopējos Pilnmēness rituālos, kuri parasti notiek Daugmales Senču svētkalniņā pilnmēness laikā.

Aicināti pievienoties tādi jauni dalībnieki, kuri jau ir nostājušies uz savas garīgās attīstības praktiskā ceļa un kuri apzinās, ka šamanisma izpratne par garīgo izaugsmi ir viņu ceļš. Pirmā tikšanās jau 26.oktobrī 10:00. Tuvaka informācija, rakstot uz baltvejs@hotmail.com

 

Pilnmēness uguns rituāls 19.oktobrī

Astroloģiski 19.oktobrī plkst.02:38 sākas pilnmēness fāze. Pilnmēness enerģija palīdz „uzpeldēt” mūsu kaislībām, emocijām, norādot uz to, kas mūsu dzīvē, mūsu priekšstatu sistēmā, mūsu pieņēmumos nav līdzsvarots. Pilnmēness enerģija palīdz mums atbrīvoties no mums traucējošām e nerģijām. Senatnē cilvēki apzinājās, ka, savas darbības jāveic saskaņoti ar dabas ritmiem gan materiālā, gan garīgā pasaulē. Viena no senatnes nākošām tradīcijām ir veikt attīrošus rituālus Pilnmēness naktī.

 

 

19.oktobrī, 19:00, Daugmales Senču svētkalniņā notiks Pilnmēness uguns rituāls seno pirmsinku Q’ero šamaņu tradīcijā. Mīļi aicināti gan tie, kuriem jau ir šādu rituālu pieredze, gan arī tie kuri jūt iekšēju aicinājumu piedalīties tādā rituālā pirmo reizi. Iepriekš piesakāmies pa baltvejs@hotmail.com

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā paplašināt uztveri (apziņu)?

Ja bieži un ilgstoši, it kā bez iemesla, ir skumji – tā ir laba zīme. Tas nozīmē, ka vēl ne viss ir zaudēts. Dzīve pārbauda mūs uz izturību un piemērotību pārejai augstākajās pasaulēs, tajās, kuras mēs saucam par paradīzi. Visu izmainīt, lai atkal atgūtu dzīves prieku un jēgu var tikai tad, ja dvēsele, kura patiešām ir mūsu patiesā būtība, ir mums dārga un mēs esam gatavi darīt visu nepieciešamo tās glābšanai.

Lai to paveiktu, ir jāpaplašina sava uztvere (apziņa), kura ir sašaurināta un nospiesta līdz notiekošā primitīvai loģiskai analīzei ar daudziem kropļojumiem, kuru cēloņi ir prāta nepilnība, informācijas nepietiekamība un dažādi mūsu iekšējie kompleksi.

v  Centies visas lietas un notikumus uztvert ar iekšējām sajūtām nevis ar enciklopēdiskām zināšanām. Uzticies savai dvēselei.

v  Nepieņem citu uzskatus un viedokļus, tos vispirms apšaubi un vienmēr rūpīgi izanalizē. Tu neesi visi, neesam visi vienā rūpnīcā štancēti.

v  Nekad netaisnojies. Taisnošanās – sava vājuma un nespējas uzņemties atbildību par savu dzīvi atzīšana. Un citi cilvēki nav ne eņģeļi ne dievi, lai tevi nosodītu.

v  Attīsti sevi. Lasi grāmatas, skaties filmas, kas palīdz tev pilnveidoties. Dažādas filozofiskas atziņas ilgi būs labs palīgs.

v  Domā. Visi kļūdās. Ja tu esi pieņēmis kā savas kāda cita domas, lēmumus, dzīves pozīciju, tad var teikt, ka tam citam pieder arī tava dzīve. Atgūsti savu dzīvi. Nebaidies domāt. Šo spēju visādos veidos cenšas apspiest egoisti, kuri vēlas ar tevi manipulēt. Ļaut citam sevi padarīt par vergu vai nē – tas ir tavs lēmums.

v  Nedali pasauli labajā un sliktajā. Ja tavā dzīvē nebūtu „sliktais”, ļoti iespējams, ka šobrīd tā jau būtu beigusies. Apzini cēloņu un seku sakarības. Dzīvē nav problēmu, ir tikai notikumi. Tie būtu jāuztver tikai kā mācības. Jo sliktāk saproti, ko tev vēlas iemācīt notikumi, jo spēcīgāk sit.

v  Apzinies, saproti kas un kāpēc notiek tā kā notiek. Izpēti un apzini jauno pieredzi.

v  Visu uztver bez pieķeršanās, neko neuztver personīgi.

v  Seko savām vēlmēm un domām, tās piepildās. Gribi, lai viss būtu slikti – tā arī būs. Gribi kaut ko sasniegt – iztēlojies kā tas izskatās jau sasniegts. Un viss izdosies.

v  Centies būt atvērts, uztici savu dzīvi – kaut vai tikai saviem labākajiem draugiem.

v  Mācies izvēlēties piemērotākos vārdus. Atrod atbilstošu pieeju katram cilvēkam. Nepavisam nav nepieciešams kādam kaut ko pierādīt vai arī atklāt visas savas kārtis. Vienkārši iemācies atrast kopīgu valodu un sniegt derīgu informāciju atbilstoši katra attīstības līmenim.

v  Atrod līdzīgi domājošos. Tādi noteikti ir, vienkārši tu viņus neesi ievērojis un baidies, ka būsi nepietiekami zinošs uz viņu fona, un, ka viņi, iespējams, uzzinās tik daudz par tevi, ka varbūt nosodīs. Nevajag baidīties. Ne jau tāpēc dzīve ir dota, lai to dzīvotu bailēs, palaižot garām vērtīgas iespējas.

v  Tev noteikti ir kādas aizraušanās un intereses. Pilnveido tās, sasniedz iespējamu pilnību un panākumus

v  Atceries, ka vienmēr ir attīstības ceļi, par kuriem tu neko nezini. Neej pa iestaigātiem ceļiem – tevi apdzīs. Meklē savus, sev piemērotus ceļus, neklausoties, ko saka citi, kuri nespēj apzināties šo ceļu nozīmi. Pa šiem ceļiem iesi tu, nevis tie citi, tev jāizvēlas.

v  Vienmēr atceries, ka šī pasaule ir ļoti dzīva  un daudzkrāsaina, vienkārši mēs spējam saskatīt diezgan maz no tās. Aklajam vai kurlajam šī pasaule ir vēl garlaicīgāka, viss ierobežojas ar tavu uztveres spēju.

v  Atbrīvojies no egoisma. Tavs instruments ir skaidra notikumu uztvere un apzināta taisnīguma izjūta.

v  Dzīvo tagadnē. Nākotne nekad nepienāks, ja nepārtraukti domāsi tikai par to: kad pienāks tas laiks, par kuru visu laiku domāji, jau domāsi par ko citu kas būs nākotnē. Dzīvo tagadnē, citādāk pat nepamanīsi, kā dzīve negaidot būs pagājusi. Tas pats attiecas arī uz pagātni.

v  Atceries savas bērnības notikumus, tādējādi atgriezies bērna uztverē.

Viss ir tavās rokās. Skumjas atnāk, ja nepiedalies savas dzīves veidošanā, sava likteņa noteikšanā. Laime ir sasniedzama, tai neko īpašu nevajag, tā ir līdzīgs stāvoklis kā miegs vai nomoda. Lai laime atnāktu, vajag pamosties.

No http://www.transurfing-real.ru

Ošo. Kāpēc tik grūti būt laimīgam?

Nelaime dod tev daudz tādu lietu, ko laime nevar sniegt. Tieši pretēji, laime tev daudz ko atņem. Neapšaubāmi laime paņem visu, kas tev kādreiz ir piederējis, visu, kas tu kādreiz esi bijis. Laime tevi izārda.

Nelaime lolo tavu ego, laime ir bez ego stāvoklis. Tas ir visu problēmu cēlonis. Tas ir cēlonis tam, kāpēc cilvēkiem ir grūti būt laimīgiem. Tādēļ miljoniem cilvēku mūsu pasaulē izvēlas dzīvot nelaimīgi. Nelaime sniedz ļoti kristalizētu ego. Nelaimē mēs esam. Laimē mūsu vairāk nav. Nelaimē mēs kristalizējamies, laimē mēs izšķīstam.

Ja saprotam šo, tad arī pārējais kļūst skaidrs. Nelaime padara mūs īpašus. Laime – vispārēja parādība, kurā nav nekā īpaša. Koki ir laimīgi, dzīvnieki ir laimīgi un putni ir laimīgi. Visa dzīvā radība ir laimīga, izņemot cilvēkus. Jūtoties nelaimīgs, cilvēks kļūst ļoti īpašs un neparasts.

Nelaime dod mums iespēju piesaistīt sev uzmanību. Kad jūtamies nelaimīgi, mums palīdz, mums jūt līdzi, mūs mīl. Visi sāk mūs saudzēt. Kurš grib sāpināt nelaimīgu cilvēku? Kurš apskauž nelaimīgu cilvēku? Kurš dusmojas uz nelaimīgu cilvēku? Tas būtu pārāk zemiski.

Par nelaimīgajiem cilvēki rūpējas, palīdz. Nelaime ir lielisks kapitālieguldījums. Ja sieva nav nelaimīga, vīrs par viņu piemirst. Ja viņa ir nelaimīga, vīrs nespēj par viņu neparūpēties. Ja vīrs ir nelaimīgs, visa ģimene, sieva, bērni ir ap viņu un rūpējas par viņu. Tas liek justies ērti. Viņš jūt, ka nav viens, ka viņam ir ģimene, bērni.

Kad esam slimi, nospiesti, nelaimīgi, tad draugi nāk mūs apciemot, mierināt un atbalstīt. Kad mēs esam laimīgi, tie paši draugi sāk mūs apskaust un kļūst greizsirdīgi. Kad esam patiesi laimīgi, tad atklājam, ka visa pasaule ir pagriezusies pret mums.

Neviens nemīl laimīgu cilvēku, jo laimīgs cilvēks rada sāpes pārējo cilvēku egoismam. Citi sāk justies aptuveni tā: „Kā tad tā, tu esi kļuvis laimīgs, bet mēs joprojām rāpojam tumsā, nelaimē, ellē? Kā tu uzdrīksties būt laimīgs, ja mēs visi esam tik nelaimīgi!”

Saprotams, ka pasaule bez izņēmuma sastāv no nelaimīgiem cilvēkiem, un neviens nav tik drosmīgs, lai ļautu pasaulei nākt pret sevi – tas ir tik bīstami, tik riskanti. Labāk ir ļauties nelaimei, tas mums ļauj palikt pūlī. Laimē mēs esam individualitāte, nelaimē mēs esam pūļa daļa – indietis, muhamedānis, kristietis, indiānis, arābs, japānis. Laime? Vai zini, kurš no viņiem ir laimīgs? – indietis, kristietis, muhamedānis?

Laime – tā vienkārši ir laime. Cilvēks pārceļas uz citu pasauli. Viņš vairs nav daļa no šīs, cilvēka prāta radītās, pasaules, viņš vairs nav daļa no pagātnes, viņš vairs nav daļa no bezjēdzīgās vēstures. Viņš vispār nav daļa no laika. Kad mēs patiešām esam laimīgi, svētlaimes pārņemti, izzūd gan laiks, gan telpa.

Kā izvēlēties ko domāt

Domas rada tēlus, bildes, kas mūsos pamodina jūtas un emocijas. Emocijas, savukārt, maina mūsu realitāti, lai tā var mūsos ierosināt jaunas sajūtas piedzīvojamajā laika momentā. Tā tad arī ir dzīve, kas izveidojas unikāla katram no mums.

Lai mūsu realitāte būtu brīnišķīga, ērta un prieku nesoša, mums vajag izvēlēties tikai tādas domas, kuras modina mūsos tikai labas jūtas, prieku, komforta un harmoniskuma sajūtas. Atliek tikai tikt skaidrībā, kā pareizi izvēlēties atbilstošas domas.

Uz šo jautājumu ir šādas atbildes:

Pirmais, kas jādara, lai mūsu pasaule kļūtu patīkama, mums tas vienkārši ir jāvēlas.

Otrais solis ir apzināties vienu vienkāršu patiesību – mums ir nepieciešama izaugsme! Dabā viss dzīvo, kamēr aug. Lai augtu, ir jābūt iemeslam, cēlonim. Mūsu izaugsmes un virzības uz priekšu iemesls ir mērķis vai spēcīga vēlme kaut ko sasniegt. Kas ir tas, ko tu no visas sirds vēlies sasniegt savā dzīvē? Uzraksti atbildi uz papīra lapas tieši tagad! Un atceries vienu patiesību – visas vēlēšanās piepildās un tev ir atbilstoši jārīkojas.

Trešais solis tajā realitātē, kura tevi pārsteigs un iepriecinās ir apzināšanās, ka tev jādalās ar citiem un jādara tas pareizi. Te nav runa par maizi vai naudu. Pareizi dalīties ar citiem, tas nozīmē, būt noderīgam pasaulei, dot pasaulei darot to, ko vislabāk proti darīt!

Nākošais jeb ceturtais solis, kurš patiesībā ir viens no pašiem svarīgākajiem, ir par to, ka jātiecas pēc ideāla visās savās darbībās. Tas attiecas gan uz mazajām nodarbēm, gan uz visaugstāko mērķi. Visā jātiecas uz ideālo lietu kārtību. Dari visu tā kā tu to darītu paša Dieva labā. Atceries šo, tas ir ļoti svarīgi!

Šos četrus soļus varēsi viegli izpildīt katru dienu un baudīt savu darbību augļus kā labu noskaņojumu, panākums savās lietās un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Sāksi ievērot skaisto un brīnumaino daudz vairāk kā jebkad agrāk!

Bet šīs vienkāršās patiesības palīdzēs noturēties uz izvēlētā ceļa, ja pirmajos soļos kaut kas patraucēs. Vērsies pie šīm trīs domām tad, kad jūties pazaudējis savus orientierus: …zaudējums – tas nav uz ilgu laiku,…uzvarētāji analizē, …radi savas lūgšanas, mantras…

Dari un esi vēl labāks!

 

1.    Vēlies skaistu dzīvi, draudzīgu un jauku pasauli.

2.    Apzinies un izvēlies, ko visvairāk savā dzīvē vēlies sasniegt, kāds ir tavs mērķis.

3.    Esi noderīgs citiem, dod pasaulei to, ko vari dot darot to, ko proti darīt vislabāk

4.    Vienmēr tiecies visu padarīt ideāli, tiecies uz ideālu lietu kārtību.

Seminārs - mini darbnīca 24.08.2013, no 10:00 - 18:00, Rīgā

Katrs pats sev šamanis (dziednieks, zintnieks).

Dziedniecības aplis.
Dienvidu virziena enerģijas. Varoņa ceļš.

Darbs ar savām ēnām. Ēnu noteikšana un dziedināšana.
Darbs ar čakrām, to diagnostika, attīrīšana un dziedināšana.

Nodarbību vadīs
Jānis/ Baltais Vējš

Norises vieta: starptautiskais masāžu centrs " Samana", Rīgā, Merķeļa ielā 11 - 418.telpa, skat.:
http://www.samana.lv/lv/gariigaas-prakses/gariigo-nodarbiibu-saraksts-394041

Norises laiks: 24.08.2013, no 10:00 - 18:00
Maksa: 25,- LVL
Iepriekš pieteikties, rakstot baltvejs@hotmail.com vai zvanot pa tel. 22 069 698

Seminārs - mini darbnīca 06.07.2013 no 10:00 - 16:00, Rīgā

Šamanisms kā seno zināšanu atspoguļojums mūsdienās.

Šamaniskā pasaules uztvere.
Četri uztveres veidi
Cilvēks kā duāla būtne
Dziedniecības aplis- izpratne par enerģiju līdzsvaru, to organizēšanos laikā un telpā
Darbs ar enerģijām,savas enerģētikas stiprināšana
Meditācijas, ceļojumi, stāsts par zosi, tehnika prāta atbrīvošanai
Klusuma punkts, patiesības punkts

Nodarbību vadīs
Jānis/ Baltais Vējš

Norises vieta: starptautiskais masāžu centrs " Samana", Rīgā, Merķeļa ielā 11 - 418.telpa, skat.:
http://www.samana.lv/lv/gariigaas-prakses/gariigo-nodarbiibu-saraksts-394041

Norises laiks: 06.07.2013, no 10:00 - 16:00
Maksa: 15,- LVL
Iepriekš pieteikties, rakstot baltvejs@hotmail.com vai zvanot pa tel. 22 069 698

Jauna grupa Dienvidu darbnīcai jeb Varoņa ceļš

Visiem, kuriem interesē sevis praktiska dziedināšana, apzinot un dziedinot savas dvēsles traumas, apvienojumā ar zināšanu un apzināšanās paplašināšanu, savu vibrāciju celšanu, ir iespēja pieteikties Dienvidu dziedināšanās darbnīcai. Tajā apgūstam un pielietojam dažādas seno baltu, seno inku Gaismas priesteru (Laiku), šamanisma un mūsdienās plašāk pazīstamas enerģētiskās dziedināšanās metodes. Viena no galvenajām atziņām ir tāda, ka tikai katrs pats sevi var dziedināt - tikai jāzina kā. Ja gribam, lai kāds cits to izdara mūsu vietā - izrādās, ka tas iedarbojas tikai uz neilgu laiku...
Nākamā Dienvidu darbnīca notiks tad, kad būs pieteicies pietiekams skaits interesentu un ne agrāk kā nākošgad.
Dienvidu darbnīcas arhetips ir Varonis, kurš drosmīgi uzsāk savu dziedināšanās ceļojumu. Tālāk seko šī ceļojuma apraksts.

Varoņa ceļš.

Viena no mūsu postmodernās dzīves lielākajām traģēdijām ir tā, ka cilvēki jūtas vientuļi. Mūsdienu tehnoloģijas un dzīvesveids var cilvēkam, kas tumsā sēž pie mirgojoša datora vai televizora ekrāna, ļaut sajusties, ka viņš ir kontaktā ar ārējo pasauli, ar citiem, tiesa gan bez satikšanās ar dzīvu elpojošu būtni vai īstu dabīgu dabas izpausmi. Šāda dzīvesveida rezultāts ir tāds, ka kādu dienu tāds cilvēks pēkšņi saprot, ka viņš ir izolējies no apkārtnes un savu dzīvi nodzīvo ilūzijā.

Šamaņi tad jautā, „Cik daudz laika tev ir jāiztērē pa tukšo?”. Viņi iedrošina nomest šīs ilūziju maskas un sākt sadarboties ar pasauli tiešā veidā, iekļaujoties dažādos lokos, aprindās, ciklos, apļos. Dzīvē eksistē daudz un dažādi loki jeb apļi, kuri savukārt ir sastāvdaļa kādiem citiem apļiem vai arī to iekšienē eksistē kādi citi apļi. Mūsu eksistences pamats ir pasaule, kas ir organizēta apļos. Zeme ir apaļa kas apļo ap apaļu Sauli apļveida kustībā, kas rada saullēktu un saulrietu ciklisku apļošanos. Putni veido apaļas ligzdas un dēj apaļas olas. Ziediem plaukst apaļas ziedlapiņas ap apaļu centru apļveidā. Dzīvība sastāv no apaļiem atomiem, kas savukārt sastāv no vēl mazākām apaļām apļojošām daļiņām. Atomi savienojas apaļās molekulās, kuras savienojas apaļās šūnās, kas veido mūsu ķermeni, kas sastāv no neskaitāmiem apļiem. Mūsu šūnu intelekts jeb DNS ir apļveida spirāles formā. Mūsu dzīves cikli arī ir kā apļi. Mums apkārt ir dažādu cilvēku apļi vai loki – draugu loks, ģimenes loks, darbabiedru loks, paziņu loks, kuriem atkal ir savi apkārt esošu līdzīgu cilvēku loki. Apļiem jeb lokiem nav sākuma, vidus vai beigu, tie ir kā pastāvīga dzīves enerģijas plūsma.

Šamaņi apzinās šos dažādos apļus ap sevi un ap citiem. Praktiski visās šamaniskajās kultūrās kā šo enerģiju un garīgo spēku fiziska manifestācija tiek izmantoti Dziedināšanas Apļi (Medicine Wheels).

 

Dziedniecības Aplis

Dziedniecības Aplis ir garīgās enerģijas fiziska manifestācija. Iekšējā dialoga ārēja izpausme. Tas ir kā spogulis, kurs palīdz mums labāk saskatīt, kas notiek mūsu iekšienē. Tas ir aizsardzības aplis, kurš ļauj mums koncentrēt sevī apkārtējās enerģijas, tādējādi sazināties un iepazīt Garu, savu Es, Dabu (tās pamatelementu spēku). Šis aplis palīdz mums saskatīt un saprast, kur tieši mēs atrodamies savā attīstības ceļā un kas mums sevī jāattīsta, lai realizētu savu potenciālu. Tas palīdz mums izprast, ka mēs visi esam savstarpēji saistīti un kas tieši ir mūsu daļa šajā sarežģītajā kopējo dzīvju kamolā. Tas ļauj mums sajust, ka katrs mēs pievienojam savu krāsu, dimensiju cits cita dzīvei, ka katram no mums ir jāpiedalās kopējās eksistences skaistuma radīšanā. Kad esam iemācījušies „sarunāties” ar Dziedināšanas Apli, mēs to uztveram ne tikai kā sevis, bet arī kā visas apkārtējās pasaules modeli, kurš sniedz atbildes uz jebkuriem jautājumiem, palīdz iegūt skaidrību. Tas ir dziedināšanas instruments cilvēku garīgai izaugsmei, sasaistei ar neredzamo pasauli, ar bezgalību jeb Visumu.

Enerģētisko jeb garīgo pasauli šeit var veidot gan pamatelementi, gan debespušu virzieni, gan krāsu vai gadalaika enerģija, gan atrašanās vieta savā dzīves ciklā, gan īpašības, emocijas – viss, kas ir enerģija. Tiem, kuri vēlas sākt dzīvot savu dzīvi savādāk kā līdz šim un uztvert savu dzīves pieredzi ar atšķirīgu skatījumu, ir svarīgi izprast enerģijas un praktiskās darbības, kas veicamas, ceļojot šajā aplī. Tas ļauj veikt būtiskas izmaiņas savā enerģētiskajā ķermenī. Tas ļauj pilnībā pašam veidot savu dzīvi nevis ļaut, lai to veido sabiedrība, ģimene, ģenētiski mantotās kultūras īpatnības.  Katrs var iemācīties kā praktiski pārvērst savu ikdienu veselīgā, bagātīgā un prieka pilnā dzīvē ne tikai sev, bet arī apkārtējiem.

 

Dziedināšanas Aplis sastāv no četriem sektoriem atbilstoši četriem galvenajiem debespušu virzieniem, četriem galvenajiem pamatelementiem, četriem gadalaikiem. Arī cilvēka mūžs sastāv no četriem posmiem – bērnība, jaunība, briedums un vecums. Katrā no šiem sektoriem varam atrast arī emocijas, kas ir atbilstošas sektora enerģētikai. Šie enerģiju salikumi gan ir atšķirīgi dažādu tautu, cilšu kultūrās, liela nozīme ir arī vietas ģeogrāfiskajam stāvoklim. Parasti šo sektoru enerģētiku raksturo arī dažādi simboliski dzīvnieki jeb tā sauktie spēka dzīvnieki. Atkarībā no konkrētajā vietā esošās faunas, tie var būt ļoti atšķirīgi. Izplatītākie ir ērgļi, vanagi, čūskas, bruņurupuči, delfīni vai vaļi, lauvas, tīģeri, jaguāri, lūši, vilki, lāči, aļņi, brieži utt. Mana skolotāja A.Villoldo rietumniekiem adaptētajā inku šamanisma mācībā Dziedniecības Aplis sākas dienvidu virzienā, kurā ietilpst Zemes pamatelementa un Čūskas ka arhetipa enerģijas, un kurā veicamais sevis dziedināšanas darbs ir saistīts ar pagātnē ar savam domām, rīcību un emocijām iegūto enerģiju apzināšanu sevī un atbrīvošanos no tām līdzīgi kā čūska nomet savu ādu.  Dziedināšanās šajās enerģijās tiek saukta par Varoņa ceļojumu. Nākošais ir rietumu virziens, kura enerģijas simbolizē Ūdens pamatelements, jaguārs kā arhetips, savu baiļu iepazīšana un atbrīvošanās no tām un Gaismas kareivja ceļa apgūšana. Tālāk seko ziemeļu virziens, ar Uguns un Kolibri enerģijām, kur iepazīstas ar dvēseles maģijas līmeni un savu senču enerģijām un apgūst Gaišreģa ceļu. Ceturtais ir austrumu virziens ar Gaisa un Ērgļa/Kondora enerģijām, kurā mācās kā saskatīt „kopējo lielo bildi”, „izsapņot” nākotni un to realizēt, kā arī apgūt prasmi iet Zintnieka ceļu. Var teikt, ka katrā šajā ceļojumā tiek veikts darbs ar noteiktu vibrāciju frekvences enerģijām, sākot ar zemākajām. Šoreiz uzzināsim ko vairāk par Varoņa ceļojumu.

 

Varoņa ceļš

Varoņa ceļojuma laikā mēs mācāmies dzīvot bez sevis un citu vērtēšanas un nosodīšanas, bez ciešanām, bez pieķeršanās un sajūtot un baudot skaisto. Notiek savu dvēseles traumu pārvēršana spēka avotā. Iepriekš pieredzētās emocionālās traumas var palīdzēt rast iekšējo spēku, līdzjūtību un mīlestību. To panāk ar atbrīvošanos no saviem pagātnes situāciju stāstiem, no savas emocionālās attieksmes pret notikušo. Atteikšanās no upura vai žēlojamā lomas palīdz kļūt harmoniskam, stipram, veselam. Jums vairs nav jābūt, piemēram, neviena nesaprastam māksliniekam vai sabiedrības nepieņemtajam neveiksminiekam ar zelta sirdi, vai bez vainas vainīgajam. Šī ceļojuma laikā mēs saprotam, ka tie ir mūsu pašu radīti situāciju skaidrojumi tam, kas patiesībā ar mums ir noticis. Tie var būt jūsu vai kāda cita radīti stāsti par jūsu pagātni. Jūs tiem ticat, bet tie neesat jūs pats.  Ciešanas rodas tad, kad jūs šos stāstus uztverat kā realitāti, kā savu būtību. Šo stāstu tēli pārtiek no jūsu enerģijas. Par cik jūs ticat, ka tie ir reāli, jūs mēģiniet tos izprast un noslēgt vienošanos. Bet viņu prasības, neapmierinātība, izsalkums pēc uzmanības ir neapmierināmi. Piemēram, jums var šķist, ka jūsu tēva ēna nemitīgi jūs traucē, meklējot piedošanu vai atmaksu. Vai varbūt jūsu bērna tēls jums nemitīgi stāsta, ka viņu vajadzēja audzināt savādāk. Vai varbūt tas ir jūsu jaunības tēls, ka nemitīgi pārmet, ka esat savu jaunību izšķiedis pa tukšo. Varbūt jums nepārtraukti vai laiku pa laikam galvā skan šādas balsis, kas jums pārmet jūsu kļūdas vai citu kļūdas attiecībā pret jums… Kamēr mēs vien ticam šo tēlu īstumam un kamēr vien cenšamies sevi vai citus attaisnot vai nosodīt šo stāstu ietvaros, mēs patiesībā tērējam savu dzīves enerģiju un esam kā iesprūduši šajā „noslēgtajā neveiksmju aplī” un nevaram no tā izkļūt.

Tik bieži mūsu domas un rīcību nosaka šie priekšstati, šie stāsti, kam mēs ticam. Tik bieži mēs balstāmies uz bērnībā iegūtiem priekšstatiem, ka ģimenē mums ir jāveic noteiktas darbības, varbūt pat rituāli, lai šajā noteiktajā veidā izrādītu savu mīlestību un uzticību saviem mīļajiem. Tik daudz cilvēku pavada laiku neproduktīvās tikšanās un sanāksmēs, jo viņi domā un tic, ka sekmīgi cilvēki piedalās daudzās svarīgās sanāksmēs. Cik daudz studentu piespiež sevi studēt ko praktisku tā vietā, lai sekotu savam sirds aicinājumam? Kad jūs atbrīvojaties no visiem jūsu stāstiem un priekšstatiem par „tas ir pareizi”, „visi tā dara”, „tas ir vislabākais”, tad jūs beidzot varat sākt iepazīt savu patieso būtību un citu jums apkārt esošo cilvēku patieso nozīmi jūsu dzīvē. Jūs sākat apzināties kādā veidā jūsu pagātnes notikumi, jūsu no vecākiem un sabiedrības iegūtie priekšstati, ir veidojuši to kāds jūs esat tagad. Kad šos notikumus un priekšstatus jūs pieņemat kā izdzīvotus un bez nepieciešamības tajos atgriezties, jūs varat sākt veidot jaunu dzīvi, jaunu savas dzīves stāstu, kas ir daudz vairāk piemērots Varoņa ceļam. Jūs varat atbrīvoties no mēģinājuma pusmūžā atkal izdzīvot pusaudža dzīvi vai četrdesmit gadīgas sievietes mēģinājuma izskatīties un uzvesties kā divdesmitgadīgai. Jums tas vairs nav nepieciešams, jūs radiet savu dzīvi atbilstošu savai pieredzei un savam sirds aicinājumam. Jūs sakāt apzināties, ka pagātnes notikumi patiesībā ir jūs virzījuši uz sevis dziedināšanas, tālākas mācīšanās un atklājumu ceļa.

Tas, par ko jūs sevi uzskatāt, iemiesojas jūsu tēlā. Jūs izskatāties un rīkojaties atbilstoši šim paštēlam un arī citi jūs uztver tieši tā.  Jūs, piemēram, liekat citiem sevi uztvert kā nepieejamu vai draudzīgu, pārliecinātu vai nedrošu, spēcīgu vai ievainotu. Un neatkarīgi, vai jūs to apzinieties, vai nē, jūs „atspoguļosieties” tajos jūsu apkārtnē esošajos cilvēkos, kurus jūs pieņemat, jo būs arī tādi, kuru izskats un ķermeņa valoda būs jums nepieņemama. Tie jūs „neatspoguļo”. Tā, piemēram, iedomājieties sevi esam pārpildītā autobusā, kur cilvēki jums apkārt visticamāk būs no jūsu sociālā slāņa pretstatā tiem, kuri izskatās, ģērbjas un uzvedas atšķirīgi no jums.

Kāpēc mēs pieķeramies saviem stāstiem?

Mēs pieķeramies un ticam saviem stāstiem tāpēc, ka tie mums sniedz kādu labumu, pat ja tie liek mums ciest. Parasti galvenais ieguvums ir tas, ka tādā veidā tiek spodrināta mūsu pašapziņa jeb ego. Mēs ticam, ka kādu dienu mēs tiksim galā ar savām bērnības traumām vai neveiksmīgas mīlestības sekām, ja pietiekami smagi ar to strādāsim, bet mēs neiedomājamies atbrīvoties no cietēja jeb upura lomas. Lai to izdarītu, ir jāatbrīvo ego nepieciešamība būt tam, kas veido jūsu dzīvi, jūsu dzīves stāstu.  Jūsu ego piemīt ļoti spēcīgs izdzīvošanas instinkts un tas darīs visu nepieciešamo lai izdzīvotu. Tas vienmēr uzstās uz savu nepieciešamību būt „patiesības paudējam”. Droši vien esat pieredzējuši situāciju, kad strīdoties ar kādu, daļa no jums vēlas apstāties un rast kādu kopsaucēju, kādu risinājumu, bet jūsu ego uzstāj, ka jūs ziniet labāk un jūsu skatījums ir pareizāks, un jūs turpiniet strīdu līdz savai uzvarai. Jūsu ego ir jūs pārliecinājis, ka, ja jūs atbrīvosieties no jūsu pagātnes situāciju stāstiem, tad neviens jūs vairs nemīlēs, neievēros, nenovērtēs. Bieži vien šī ticēšana mūsu pagātnes emocionālajiem stāstiem dod mums viltus drošības sajūtu. Cilvēki bieži domā, ka justies kā savas bērnības, laulātā drauga vai finansu trūkuma upuriem, ir viņu neatņemamas tiesības un viņi pat izbauda to. Laika gaitā viņi tomēr sāk apzināties, ka tādā veidā viņi sevi iesloga ciešanu cietumā. Tomēr viņi nezin kā izkļūt no šī „noslēgtā ciešanu apļa” – viņi redz sevi atkārtojam vienas un tās pašas savas dzīves traģēdijas atkal un atkal, tikai ar citu darba vietu, ar citu partneri vai citiem draugiem.

 

Ciešanu trijstūris

Parasti, kad mēs stāstam šādu savu vai citu dzīves pieredzi, mēs saprotam, ka spēlējam kādu no psiholoģijā pazīstamā attiecību trijstūra „vainīgais – upuris – glābējs” lomām. Kā labu piemēru šim trijstūrim var aplūkot kādas sociālās darbinieces neapzināti spēlētās lomas, darbojoties ģimeņu iekšējās vardarbības novēršanā. Parasti tās bija sievietes, kuras bija cietušas no savu vīru vardarbības, un, kuras šī darbiniece uztvēra kā upurus. Šai attieksmei bija arī pozitīvas sekas, jo daudzos gadījumos viņai izdevās novērst tālāku vardarbību. Tomēr sava cena par to bija jāmaksā arī viņai pašai. Viņa tā bija pārņemta ar savu glābējas lomu, ka gadījumos, kad viņas klientes noraidīja viņas mātišķi aprūpējošo attieksmi, viņa pati sajutās kā upuris, kura pūles netiek novērtētas. Un viņa kļuva tik nikna uz savu glābjamo upuru pāri darītājiem, ka pati kļuva arī par vainīgo jeb uzbrucēju, vēlēdamās, lai šie vīrieši arī ciestu, tā vietā, lai, lai saprastu, ka arī viņiem ir nepieciešama dziedināšana un ka arī viņi varētu būt bijuši ģimenes vardarbības upuri savā bērnībā. Tā negribot šī sociālā darbiniece bija iesprostojusi sevi šajā ciešanu trijstūrī.

Problēma ir tā, ka spēlējot šīs lomas, mēs iztērējam tik daudz enerģijas, ka vairs nesaredzam savas dzīves mērķi un nespējam turpināt savu garīgo pilnveidošanos un augšanu. Mēs, protams, neesam šeit piedzimuši tādēļ, lai nepārtraukti atkārtotu savu dvēselisko traumu radītās situācijas, sevi nedziedinot, lai ļautu pagātnei noteikt mūsu nākotni. Mums nav jākļūst par upuru glābējiem, ja to darām tādēļ, lai izpaustu vai mēģinātu salāpīt sevis neizdziedināto daļu. Ja iestrēgstam šajā drāmas trijstūrī, tad dziedināts netiek neviens no iesaistītajām personām. Jau pieminētā sociālā darbiniece, izkļūstot no drāmas trijstūra, agresīvos pāri darītājus sāks uztvert kā cilvēciskas būtnes, kuras veic savu izdziedināšanās ceļojumu. Tādējādi viņa atbrīvosies no savas nepieciešamības redzēt kā tie saņem savu sodu. Tad zudīs vēlme citus tiesāt un nosodīt. 

 

Netiesāšana, nevērtēšana.

Lai praktizētu sevis un citu nevērtēšanu, ir jāpaceļas pāri ierobežojošajiem priekšstatiem, arī pāri visiem tiem priekšstatiem, par kuriem domājam, ka tie ir pareizi vai arī pilnīgi pretēji – nepareizi. Mēs pasauli uztveram, novērtējot situācijas un cilvēkus, arī sevi kā „pareizs” vai „nepareizs”, „labs” vai „slikts” saskaņā ar mūsu kultūras, sabiedrības un ģimenes morāles noteikumiem. Šamaņi uzskata, ka daudz svarīgāka par šo noteikumu ievērošanu ir atbrīvošanās no sekošanas šiem likumiem, un to aizvietošana ar spēju saskatīt patiesību tieši tādu, kāda tā ir, un sekot augstākai, kosmiskai ētikai.

Tad, kad praktizējat nevērtēšanu, jūs vairs automātiski nesekojiet citu viedoklim par konkrētu situāciju. To darot, jūs sākat sekot ētikai, kas ir daudz augstāka par mūsu laiku tikumiem un morāli. It īpaši mūsdienās tas ir ļoti svarīgi, jo plašsaziņas mēdijos radītie tēli ir daudz pārliecinošāki par realitāti. Tādas mūsu vērtības kā brīvība, neatkarība, mīlestība un līdzīgas, tiek pasniegtas kā tukša skaņa, kā kaut kas banāls. Kad uzmanīgi sākat pētīt un domāt, jūs sākat saprast, ko brīvība vai neatkarība nozīmē tieši jums, nevis ko jums stāsta kāds politiķis labi sagatavotā runā. Jūs saprotat, ka brīvība ir kaut kas daudz vairāk kā spēja izvēlēties, kādu auto pirkt autosalonā vai kādu ēdienu pasūtīt restorānā.

Mūsu vērtējumi ir pieņēmumi, kas ir radušies no tā, ko esam iemācījušies vai ko kāds mums ir teicis. Piemēram, lielais vairākums no mums tic, ka vēzis ir neārstējama slimība. Ja ārsts konstatē, ka mums ir vēzis, tad mēs uzreiz sākam baidīties, ka nomirsim. Ja praktizējam nevērtēšanu, tad mēs noraidām šo priekšstatu, ka tagad mums jācīnās uz dzīvību un nāvi. Tā vietā mēs nekavējoties sākam risināt problēmu, un ne tikai fiziskā ķermeņa līmenī, bet arī no tik augsta apziņas līmeņa kā vien spējam, piemēram, apzinoties sevi kā dvēseli. Mēs izvēlamies atrast šīs problēmas cēloņus un atrisināt to.

Mēs vienmēr varam radīt tādu savas dzīves stāstu, kas palīdzēs mums augt, mācīties un dziedināties. Mēs nevaram izmainīt savā rentgenogrammā redzamos punktus, kas norāda uz vēzi, bet mēs varam dziedināt savu dvēseli un beidzot sākt apgūt tās mācību stundas, kuru dēļ mēs esam dzimuši šai dzīvei. Raugoties no dvēseles apzināšanās līmeņa šie punkti rentgenogrammā var mums kalpot kā modinātājs pārmaiņām, no kuru īstenošanas līdz šim esam izvairījušies.

Kad mēs praktizējam nevērtēšanu, mēs slimības vairs neuztveram kā slimības, bet gan kā iespēju izaugsmei un dziedināšanai. Pagātnes traumas vairs nav traumas, bet gan notikumi, kas mūs ir izveidojuši tādus kā esam šodien. Mēs nenoraidām faktus, mēs noraidām šo faktu negatīvu interpretāciju un ap to radīto traumatisko stāstu. Tāda stāsta vietā, balstoties uz tiem pašiem faktiem, mēs radam jaunu spēka, mīlestības un līdzjūtības piepildītu stāstu.

 

Dzīve bez ciešanām.

 Izvelēties dzīvot bez ciešanām nozīmē, ka mēs neradām ciešanu stāstus ap savām sāpēm. Mēs izvēlamies mācīties tieši no neizsmeļamās kosmiskās jeb dievišķās gudrības, mēs vairs neturpinām ciest no savām neveiksmēm. Tomēr, mums ir jāturpina apgūt savas dzīves mācību stundas. Austrumos to pazīst kā karmas cikla pārtraukšanu un tā aizvietošanu ar dharmu (pozitīviem darbiem ir pozitīvas sekas).

Ciešanas rodas tad, kad ap kādu faktu jūs radāt sāpju jeb ciešanu stāstu. Katrs kādā savas dzīves punktā zaudē savus vecākus, savu dzīvesbiedru, vai darbu. Un jūs spējat radīt tam visam apkārt tik dramatisku stāstu, cik vien vēlaties.

Bieži, mēs radot savu ciešanu stāstu, ietekmējamies no saviem apkārtējiem cilvēkiem, līdzīgi kā, kad mazulis nokrīt, viņš uzreiz skatās mātes reakciju it kā jautātu: „Cik sāpīgs šis kritiens bija?”. Atbilstoši mātes reakcijas intensitātei, mazulis rada savu sāpju stāstu un palaiž atbilstoša stipruma bļāvienu.

Buda mācīja, ka ciešanas ir cilvēku dabisko emociju sastāvdaļa, bet tās nav nepieciešamas garīgai attīstībai. Tomēr, ja mēs varam izvēlēties neciest, mēs nevaram izvairīties no sāpēm, jo tās nosaka mūsu fizioloģija – mums visiem ir nervu sistēma, kas sajūt sāpes. Piemēram, zobārstam raujot jums zobu bez anestēzijas, jums tiešām sāpēs. Ja tiks pielietota anestēzija, jūs sajutīsiet tikai vilkšanas, spiešanas vai raušanas sajūtu. Tomēr jūsu prāts sāks domāt par to: „Tā ir zobu urbja skaņa un viņš patiešām rauj ārā manu zobu!” Mēs kļūsim nervozi un nejutīsimies īsti labi, jo mēs būsim radījuši savu stāstu par sāpēm, kuras patiesībā pat nejūtam.

Ir tikai dabiski, ka zaudējot kādu sev mīļu cilvēku, laiku palaikam jūs izjutīsiet skumjas. Un tad jūs izvēlaties, kādu stāstu ap šo notikumu jūs radīsiet. Jūs varat sev teikt, ka nekad tam nevarēsiet noticēt, ka tas nav godīgi, ka jūs nekad netiksiet tam pāri. Vai arī jūs varat domāt, ka jūs viņu tik ļoti mīlējāt. Ka viņš tik daudz ko labu ir devis jums un jūs esat tik pateicīga viņam par to. Ka jūs tik tiešām izbaudījāt šīs jaukās attiecības un, ka tik jaukas attiecības jūs vēlētos piedzīvot vēlreiz.  Mūsu radītie stāsti ir kā pareģojumi, kas vienmēr piepildās. Viegli var saprast, ka pirmais stāsts radīs ciešanas, kamēr otrais stāsts būs dziedinošs. Tiklīdz jūs izvēlaties neradīt ciešanas savā dzīvē, jums vairs nav jāapgūst savas dzīves mācību stundas caur traumām, konfliktiem un neveiksmēm. Jūs varat sākt mācīties tieši no zināšanām.

 

Nepieķeršanās.

Praktizējot nepieķeršanos, mēs atbrīvojamies no lomām kas nosaka mūsu uzvedību, domāšanu un attieksmi pret sevi un citiem. Runa ir par tādam lomām kā, piemēram, stingrs priekšnieks, godīgs darbarūķis, prezidents, asistents, gādīgs tēvs, mīloša māte, paklausīgs bērns, sociāli aktīvs, bijušais alkoholiķis, avantūrists utt. Gan paši sev, gan pasaule vienmēr cenšas mums piešķirt kādu šāda veida apzīmējumu. Tā drošāk, tā vieglāk!? Problēma sākas, kad mēs paši sevi sākam identificēt ar šādām lomām. Mēs vairs neesam mēs paši. Un tad, kad mēs atklājam, ka mēs domājam, jūtam un rīkojamies neatbilstoši saviem priekšstatiem par to kā šīs lomas „jāspēlē”, mēs jūtamies apmulsuši un pievilti. Jo mēs tā centāmies „spēlēt”, mūsuprāt, labi un pareizi!   

Mērķis ir atbrīvoties no jebkādām lomām ar kurām mēs sevi identificējam, nevis vienas lomas nomainīt pret citām, kuras mums varētu šķist interesantākas vai produktīvākas. Kad mēs atbrīvojamies no visiem saviem stāstiem un ierobežojošajām lomām un identitātēm un piekļūstam savam patiesajam Es, tad mēs varam uzskatīt, ka pilnībā praktizējam nepieķeršanos. Mēs atbrīvojamies gan no lomām, gan no stāstiem par sevi, gan no tās sevis daļas, kas identificējas ar šīm drāmām. Kad jūs savam ego vairs neļaujat pieķerties mazajai dzīvesbiedra, bērna, studenta, skolotāja utt, identitātei, tad jūs atbrīvojaties no aizspriedumainajiem priekšstatiem par sevi, tad jūs vairs neraizējaties par to, vai jūs citiem patīkat vai nepatīkat. Jums vairs nav nepieciešams citu cilvēku vērtējums vai atzinība. Jūs jūtaties pilnīgi brīvs savā izvēlē būt patiesais jūs pats.

 

Skaistums.

Praktizēt skaistumu nozīmē saskatīt pievilcību un burvīgumu, pat ja tur ir tikai neglītums. Piemēram, tā vietā lai par savu kolēģi domātu kā par nebeidzamu čīkstētāju un nelabojamu kretīnu, kurš jūsu darbu padara neciešamu, jūs viņu spējat uztvert  dvēseles līmenī un apzināties, ka viņš lieliski simbolizē jūsu nepieciešamību iemācīties kā nevajag attiekties pret citu cilvēku kļūdiņām un neveiksmēm. Kad viņš pienāk un saka, ka atskaitē atkal kaut kas ir aizmirsts ierakstīt, un, ka vispār šī atskaite nekam neder, un ka tā ir jāpārraksta, jūs apzināties, ka viņš ir jūsu skolotājs. Un kamēr jūsu prāts joprojām teiks: „Kāds kretīns!”, jūs atcerēsieties, ka jums ir jāiemācās neatbildēt uz kritiku ar aizstāvēšanos vai uzbrukumu, palikt mierīgam tā vietā, lai sāktu dusmoties tikai tāpēc, ka kādam ir vēlme ķildoties. Kad to pratīsiet, no kretīniem vairs nebūs jāmācās. Pratīsiet ienest skaistumu jebkurā vietā un laikā vienkārši uzsmaidot…

„Skaistums manā priekšā, skaistums aiz manis, skaistums visapkārt.” Šie ir vārdi no Navaho indiāņu pateicības lūgsnas, kurus saka indiānis, kurš pasaulē saredz tikai skaistumu. Citiem vārdiem sakot, mums jāievēro skaistais tur, kur mēs parasti to nesaskatām.

Tā vietā, lai meklētu neglīto un trūcīgo, saskatiet skaisto visapkārt. Nesiet ziedus mājās, nākot no darba. Esiet laipns pret kolēģiem. Pajokojiet ar draugiem. Kad jūs saredzēsiet skaisto visapkārt, skaistums meklēs un atradīs arī jūs, pat visnegaidītākajā veidā vai vietā…un jūs būsiet nogājis jau labu gabalu no Varoņa ceļa.

Mācību Uguns rituāls.

Kā sarīkot saviem radiem, draugiem vasaras Saulstāvju Uguns rituālu?

Arvien vairāk cilvēku atgriežas pie mūsu senču tradīcijām, sajūtot to spēku, patiesumu un palīdzību (atbalstu, svētumu, atmodu…). Meklē, kā šīs tradīcijas pielietot mūsu laikā. Uguns rituāli ir viena no mūsu tradīciju formām, kas daudzus atmodina un liek paskatīties gan uz šodienu, gan uz mūsu senču mantojumu no pavisam cita redzespunkta. Daudzi ir pabijuši, ja tā var teikt, dažādos masu pasākumos, kur tiek veikti arī uguns rituāli, it īpaši mūsu gēnos ierakstītajā Līgo vai Vasaras Saulstāvju laikā. Tomēr daudziem ir vēlme šo laiku pavadīt tikai savu tuvinieku lokā… Jo šis īpašais laiks ir arī iepriekš piedzīvotā un radītā izvērtēšanas laiks, arī vasaras pilnbrieda svinēšanas laiks, arī savas turpmākās dzīves izsapņošanas laiks…

 

Visus, kuriem ir vēlēšanās iepazīties gan ar mūsu seno senču enerģētiskām darbībām šajā laikā, gan ar to, kā rīkot enerģētiski iedarbīgu uguns rituālu, ielūdzam uz praktisku apmācību semināru brīvā dabā, kuru nobeigumā papildināsim ar kopīgu uguns rituālu:

• 12.jūnijā plkst. 19:00 Daugmalē – Senču kalniņā
• 14.jūnijā plkst. 18:00 Saldū (vieta tiek precizēta)
• 16.jūnijā plkst. 12:00 Popes pilskalnā (pie Ventspils)
• 18.jūnijā plkst. 19:00 Liepājā (vieta tiek precizēta)

 Ko darīsim katrā no šiem vakariem?

Stāsts par:

v  Rituālu nozīmi senatnē un šodien.

v  Kā senie balti vadīja šo spēka laiku.

v  Sagatavošanās rituālam, vietas un laika noteikšana.

v  Rituāla vadītāja darbības pirms rituāla, rituālā un pēc tā.

v  Rituāla sākums, kulminācija un nobeigums.

Kopīgs Uguns rituāls.

 

Vēlamais tērps sievietēm gari svārki vai tautiski brunči, visiem balti vai gaiši krekli un blūzes. Līdzi jāņem arī  rakstāmais un piezīmju papīrs, varbūt arī saliekamais krēsls vai sedziņa uz kā apsēsties (kopā mācīšanās un rituāls ilgs ap 3 stundām. Apģērbs atbilstoši Laika apstākļiem, varbūt, ka nepieciešams arī kāds pretodu līdzeklis

 

Ziedojums par zināšanu un pieredzes gūšanu sākot no 10,- LVL

Pieredzē un zināšanās dalīsies Māra Brante un Jānis Ieviņš – seno zināšanu centrs SIDRABVĒJŠ http://sidrabvejs.blogspot.com/ un Baltu saime „Saules ceļš”. Praktiski veikti vairāk kā simts rituālu, mazāk kā… kādi simts piecdesmit, neviens nav saskaitījisJ

 

Lai topam baltāki un uz tikšanos!

Pieteikšanās:

Daugmalē pie Anitas pa tālr. 26 648 571

Saldū pie Silvas pa tālr. 29 573 205

Popē pie Ilzes pa tālr. 29 481 635

Liepājā pie Sandras pa tālr. 26 546 697

Garīgais ceļojums jeb Lecošās Peles stāsts (nobeigums)

Šis ir nobeigums Ziemeļamerikas šeijenu un siū indiāņu cilšu seno garīgo tradīciju mācības atspoguļojošam stāstam par Lecošo Peli. Pelēns turpināja savu ceļojumu pārvarot bailes, iepazīstot kārdinošu peļu paradīzi. Tās kārdinājumu Pelēns pārvarēja un devās tālāk piepildīt savu sapni nonākt Svētajos Kalnos. Lecošās Peles tālāka mācība, satiekot Bizonu, bija par ziedošanu, dāvināšanu un redzējuma jeb uztveres maiņu. Pelēns uzdāvināja vienu no savām acīm, lai Bizons taptu vesels un varētu sevi dāvināt cilvēkiem. Mācība par to, lai varētu darboties dzīvības cikls, ir sevi jādāvina citiem.  

Ceļojums sava sapņa piepildīšanai un garīgajā pilnveidē turpinās. Joprojām ir saglabāta autora pieeja visus arhetipiskos un atslēgas vārdus rakstīt ar lielo burtu. Tie ir vārdi, kas nepārprotami ir nozīmīgi katra cilvēka garīgajā ceļā. Ceļojums turpinās cauri pēdējām grūtībām...un pārvērtības notiek! Ērglis indiāņu kultūrā ir apgaismības simbols!

 

Lecošā Pele Nekavējoties Sāka Izpētīt Jauno Apkārtni. Te bija pat vēl vairāk dažādu lietu kā Citās Vietās, Lietas ar ko būt Nodarbinātam, un Sēklu Pārpilnība, un vēl Citas lietas, kas Pelēm Patīk. Izpētot visas šīs lietas, Pēkšņi Pelēns Uzskrēja virsū Pelēkam Vilkam, kas tur Sēdēja un pilnīgi Neko nedarīja.

„Sveiks, Brāli Vilk,” Lecošā pele teica. Vilka Ausis Modri Saslējās un Acis Iemirdzējās. „Vilks! Vilks! Jā, tas ir tas, kas es esmu, es esmu Vilks!” Bet tad viņa prāts atkal Aizmiglojās, un drīz viņš atkal Klusi Sēdēja, pilnībā Neatceroties to, kas viņš ir. Katru reizi, kad Lecošā Pele viņam Atgādināja, kas viņš ir, viņš atkal Priecājās par Jaunumiem, lai drīz atkal tos Aizmirstu.

„Tik Lieliska Būtne,” nodomāja Lecošā Pele, „bet neko Neatceras.”

Lecošā Pele Aizgāja uz šīs Jaunās Vietas Centru un Klusēja. Pelēns ilgi Klausījās savas Sirds Pukstos. Tad Pēkšņi viņš Izdomāja. Viņš Traucās atpakaļ tur, kur Sēdēja Vilks un Teica.

„Brāli Vilk,” Lecošā pele teica...

„Vilks! Vilks,” teica Vilks...

„Lūdzu, Brāli Vilk,” teica Lecošā Pele, „Lūdzu, Ieklausies manī. Es Zinu, kas tevi Izdziedinās. Tā ir Viena no manām Acīm. Un es Gribu to tev Dāvināt. Tu esi Dižāka Būtne nekā es. Es esmu tikai Pele. Lūdzu, Ņem to.”

Kad Lecošā Pele Beidza Runāt, viņa Acs Izlidoja no viņa Galvas, un Vilks kļuva Vesels.

Asaras Ritēja pa Vilka Vaigiem, bet viņa mazais Brālis tās nevarēja Redzēt, jo Tagad viņš bija Akls.

„Tu esi Dižs Brālis,” teica Vilks, „jo man Tagad ir mana Atmiņa. Bet tu Tagad esi Akls. Es esmu Pavadonis Svētajos Kalnos. Es tevi tur Aizvedīšu. Tur ir Lielais Dziedināšanas Ezers. Pats Skaistākais Ezers visā Pasaulē. Tajā Atspoguļojas Visa Pasaule. Ļaudis, Ļaužu Mājokļi, un Visas Debesu un Prērijas Būtnes.”

„Lūdzu, Aizved mani turp,” teica Lecošā Pele. Vilks Vadīja viņu cauri Priedēm uz Dziedinošo Ezeru. Lecošā pele no Ezera Dzēra Ūdeni. Vilks viņam Stāstīja par apkārt esošo Skaistumu.

„Šeit mums Jāšķiras,” teica Vilks, „jo man Jāatgriežas Atpakaļ, lai arī Citus varu Pavadīt uz šejieni, bet es Pabūšu ar tevi tik ilgi, cik vien Vēlēsies.”

„Paldies tev, manu Brāli,” teica Lecošā Pele. „Lai gan man ir Bail palikt Vienai, es Zinu, ka tev Jāiet, lai tu vari arī Citiem Rādīt Ceļu uz šo Vietu.”

Lecošā Pele Sēdēja, Trīcēdams aiz Bailēm. Nebija jēga Skriet, jo viņš bija Akls, bet viņš Zināja, ka Ērglis viņu Atradīs Šeit. Pelēns Juta kādu Ēnu uz savas Muguras un Dzirdēja tādu Skaņu, kādu Taisa Ērgļi. Viņš Sasprindzinājās, gaidot Triecienu. Un Ērglis Trāpīja. Lecošā Pele iegrima Miegā.

Tad Pelēns Atmodās. Liels bija pārsteigums būt Dzīvam, un tagad viņš varēja Redzēt! Viss bija Izplūdis, bet Krāsas bija Skaistas.

„Es varu Redzēt! Es varu Redzēt!” Lecošā Pele nebeidza vien priecāties.

Kāds Izplūdis Tēls Nāca uz Lecošās Peles pusi. Lecošā Pele Sasprindzināja Redzi, tomēr Tēls Palika Izplūdis.

„Sveiks, Brāli,” teica kāda Balss. „vai tu Vēlies Iegūt kādu Dziedināšanas Mācību?”

„Dziedināšanas Mācību? Es?” pārsteigts pārjautāja mazais Peļu Puisēns. „Jā! Jā!”

„Tad Pieploc pie Zemes cik Cieši vien Vari,” Balss teica,” un tad Lec cik Augstu vien Spēj.”

Lecošā Pele darīja kā bija Mācīts. Viņš Pieplaka pie Zemes tik Cieši cik vien Varēja un Leca! Viņu Paķēra Vējš un Nesa Augstāk.

„Nebaidies,” Balss viņam Uzsauca. „Turies Vējā un Tici!”

Lecošā Pele tā arī darīja. Aiztaisīja Acis un Turējās Vējā, un tas Nesa viņu Augstāk un Augstāk. Lecošā Pele Atvēra savas Acis, un tās bija Skaidras, un jo Augstāk viņš Lidoja, jo Skaidrākas tās Kļuva. Lecošā Pele Redzēja savu Veco Draugu uz Ūdenslilijas Lapas Skaistajā Dziedināšanas Ezerā. Tā bija Varde.

„Tev ir Jauns Vārds,” Sauca varde. „Tu esi Ērglis!”

 

 

Tulkoja Jānis / Baltais Vējš

http://sidrabvejs.blogspot.com/

 

Tulkots no No Hiemeiohsta Storma grāmatas „Septiņas Bultas”

Hyemeyohsts Storm „Seven Arrows”