Senās zināšanas. Četri uztveres līmeņi

Inku augsto gaismas priesteru/ šamaņu mācība par četriem uztveres līmeņiem.

  

Inku pareģojumi ne tikai paredz dažādas krīzes un arī katastrofas līdz 2012.gada decembrim un iespējams arī pēc tam,  bet kas ir daudz svarīgāk, inku vecajie piedāvā gatavus procesus, zināšanas un tās mazināt un pārvērst jaunās iespējās. Mani tas tā uzrunāja, ka sāku padziļināti to visu studēt. Papildus tam, pētot inku vēsturi, atradu daudz līdzību ar mūsu, baltu vēsturi. Pirms kristietības gan inkiem, gan baltiem bija tā sauktais animistiskais pasaules uzskats, kur Zemes māte bija galvenā dzīvības devēja un uzturētāja. Abas tautas sevi no senseniem laikiem uzskatīja par Saules bērniem. Arī tautiskie ornamenti ir ļoti līdzīgi. Abus iekaroja kristīgās baznīcas karapulki. Inku augstos šamaņus sauc Laikas. Ļoti līdzīgi mūsu vārdam „laiks”, un viena no galvenajām šo šamaņu prasmēm ir darboties ceļojot laikā nevis telpā. Un inkiem visas šīs senās zināšanas joprojām ir saglabātas.

Pateicoties Ph.D. Alberto Villoldo inku zināšanas ir pieejamas arī baltajiem. Viņš vairāk kā 25 gadus pētījis šo inku augsto šamaņu prasmes, un kurš ir viens no retajiem baltajiem, kuru šajās zināšanās ir skolojis kāds no šiem šamaņiem. Saskaņā ar inku pareģojumiem, šajā laikā viņiem ir jādalās savās zināšanās tieši ar baltajiem, lai varētu tikt veidota jaunā pasaule. Lai mēs varētu kļūt par jaunā laika cilvēkiem, par gaismas cilvēkiem. Šajā rakstā iepazīstināšu ar inku šamaņu prasmi apzināties sevi un pasauli četros atšķirīgos apziņas jeb uztveres līmeņos. Tas būtu jāprot ikvienam, kurš izvēlas iet gaismas ceļu.

Gadu tūkstošiem ilgi Amerikas indiāņu dziednieki slepeni un rūpīgi sargāja savas viedās zināšanas un darbojās kā dabas uzraudzītāji un tās palīgi. Šādi „Zemes uzraugi” eksistēja daudzām tautām, tikai tika saukti dažādos vārdos. Piemēram, Andu kalnos un Amazones upes baseinā viņus sauca par Laikām.

1950.gadā Laiku grupa no Andu Augstkalnes devās uz gadskārtējo šamaņu pulcēšanos, ka notika vien no svēto kalnu pakājē. Vietējie iedzīvotāji, skatoties uz Laiku pončo, uzreiz atpazina augsto šamaņu – priesteru zīmes. Viņi atklāja, ka šī bija tādu dziednieku grupa, par kuriem domāja, ka tie ir izzuduši drīz pēc spāņu konkistadoru iebrukuma. Šie augstie Šamaņi priesteri, zinot, ka cilvēce ir uz lielu pārmaiņu sliekšņa, beidzot iznāca no savas noslēgtības, lai dalītos ar cilvēkiem savās viedajās zināšanās. Tādās, kas palīdzētu sekmīgi pārvarēt šīs lielās pārmaiņas un kas palīdzētu mainīt mūsu realitāti un radīt labāku pasauli.

Zemes uzraugi māca, ka viss radītais – zeme, cilvēki, vaļi, akmeņi un arī zvaigznes -  ir radītas no vibrācijas un gaismas. Tas, ko mēs uztveram kā materiālu un reāli eksistējošu, nav nekas cits kā sapnis ko projicējam pasaulē. Šis sapnis ir kā stāsts, kā pasaka, un mēs ticam ka tā ir īsta, lai gan tā tāda nav. Zemes uzraugu darbības metodes un viedums māca kā pārrakstīt mūsu stāstus par mūsu dzīvēm. Darīt to, ko šamaņi sauc par „pasaules jaunradīšanu caur izsapņošanu”

Iemesls, kāpēc šīs nenovērtējamās zināšanas netika atklātas agrāk, bija tāds, ka pēc konkistadoru ierašanās Laikas tika nežēlīgi vajāti. Daudzi, it īpaši sievietes, tika nosauktas par raganām un burvēm. Viņas tika apcietinātas, mocītas un nogalinātas. Viņu zināšanas tika uzskatītas par tik bīstamām un draudīgām katoliskajai kristīgajai baznīcai, ka pat vēl tagad Limā Peru ir baznīcas inkvizīcijas birojs, kad visur citur pasaulē tie tika slēgti jau pirms 200 gadiem.

Laikas saprata, ka šīs zināšanas par cilvēku spēju manifestēt savus sapņus fiziskajā realitātē ir ārkārtīgi spēcīgas un tie, kuriem trūkst ētikas, var viegli tās izmantot saviem mērķiem. Tāpēc viņi noslēpa šīs zināšanas ne tikai no kristīgajiem iekarotājiem, bet pat no vairuma savu cilts brāļu.

Mūsdienu zinātne balstās uz pieņēmumu, ka viss mūsos un visapkārt mums darbojas saskaņā ar noteiktām likumsakarībām, kas ļauj paredzēt, kas notiks un ļauj atbilstoši reaģēt noteiktās situācijās. Fizikā ir savi likumi, matemātikā ir tās teorēmas, bioloģijā ir savi principi. Piemēram, matemātikā ir zināms, ka divi plus divi vienmēr būs četri, un fizika apliecina, ka priekšmeti vienmēr kritīs uz leju.

Zinātnē droši vien vissvarīgākais ir likums, kas zināms kā cēloņu un seku likums. Piemēram, ja ābols krīt no ābeles, tas vienmēr nokritīs zemē. Vai, ja nejauši aizmirstam par kādu norunātu satikšanos un tur neierodamies, zinām, ka otra persona būs uz mums dusmīga. Mēs esam pārliecināti, ka ja mēs zinām šos likumus un izmantojam tos savā dzīve, tad varam kontrolēt savu dzīvi un tas padara mūs laimīgus un pasargātus. Ja dažkārt šie likumi tomēr nenostrādā, jūtamies dusmīgi un dezorientēti. Mēs nevaram pieņemt arī, piemēram, jauna vesela cilvēka nāvi, jo esam mācīti, ja dzīvosim pareizi, tad dzīvosim ilgi. Dažkārt saprotam, ka mēs pilnībā nespējam kontrolēt dažādus notikumus, tomēr ticam, ja darīsim to, kas ir jādara, varam rēķināties, ka nekas slikts ar mums nenotiks. Jo mēs ticam cēloņu un seku likumam, un dzīvojam saskaņā ar noteikumiem un likumierm, tikai retu reizi tos neievērojot.

Vēloties pasauli padarīt labāku un redzot tādas problēmas kā kriminālus noziegumus, vides piesārņojumu, mēs radam jaunus noteikumus un likumus. Un ticam, ka tie palīdzēs padarīt pasauli labāku, jo esam noteikumu un likumu sabiedrība.

Tomēr inku augstie Šamaņi prieteri jeb Laikas uzskata, ka sinhronitāte ir galvenais dzīves likums. Viņi tic, ka notikumi var būt  kāda cēloņa sekas un tikpat bieži tie notiek kādas sakritības vai citu apstākļu dēļ. Piemēram, ja divi draugi satiekas ļaužu pārpilnā lidostā, tad šeit noteikti ir kāds slēpts iemesls, kāpēc tas ir tā noticis. Viņu satikšanās mērķis vēl nav atklāts, bet nākotnē tas atklāsies.

Laikas nedzīvo saskaņā ar cilvēku radītiem likumiem vai idejām. Ja viņi vēlas izmainīt savu pasauli, viņi nerada jaunus likumus vai teorijas. Tā vietā viņi izvēlas mainīt veidu kā viņi uztver problēmu. Mainot savu uztveri, viņi problēmu pārvērš iespējā.

Rietumu kultūrā mēs saistām savu uztveri ar nu jau ļoti daudziem apziņas līmeņiem, kurus mūsu zinātne ir atklājusi. Piemēram, ir viens apziņas līmenis ir kad esam tikko pamodušies, cits ir tad, kad sapņojam, cits, kad esam saniknoti utt. Katrā no tiem tiek aktivizēta cita smadzeņu daļa, un tās mēs saucam par „apziņas līmeņiem”, kuri ir prāta radīti. No otras puses apziņas līmeņi eksistē neatkarīgi no prāta.

Laikas sadarbojas ar pasauli caur četriem uztveres jeb apziņas līmeņiem.. Šie līmeņi atbilst četrām gaismas un vibrāciju manifestēšanās valstībām: fiziskajai pasaulei (mūsu fiziskais ķermenis), domu un ideju pasaulei (prāts), mītiskā pasaule (dvēsele) un garīgā jeb gara pasaule ( enerģija). Kad mainām uztveri no zemāka uz augstāku uztveres līmeni, mēs pilnībā funkcionējam arī zemākajā, bet mums ir daudz plašāks skatījums uz to, ko mēs pieredzam savā dzīvē. To, piemēram, raksturo kāds sens stāsts par ceļotāju, kurš ir saticis divus akmeņkaļus. Kad viņš jautā pirmajam: ”Ko tu dari?”, viņš saņem atbildi: „Kaļu akmeni.” Kad ceļotājs to pašu pajautā otram akmeņkalim, viņš saņem atbildi, ka tas būvē katedrāli. Citiem vārdiem sakot abi vīri dara vienu un to pašu darbu, bet viens no viņiem apzinās, ka ir izvēlējies būt daļa no kāda lielāka sapņa.

Starp citu, Alberts Einšteins jau bija teicis, ka problēmas ar kurā mēs dzīvē sastopamies, nevar atrisināt tajā līmenī, kurā tās ir radītas. Tādējādi prasme pārvietot savu uztveri augstākā līmenī var mums palīdzēt atrisināt mūsu problēmas un konfliktus, dziedināt slimības, sajust vienotību ar visu radīto, kamēr bez šīs prasmes mēs uztveram vienīgi ciešanas un šķiršanās.

Tagad apskatīsim katru uztveres līmeni mazliet detalizētāk.

Ķermeniskā un fiziskā uztvere. Cilvēki šajā līmenī paļaujas uz savām piecām pamatmaņām, lai uztvertu sevi un ārējo pasauli. Šis ir ļoti materiāls uztveres līmenis. Kur viss ir redzams, ķermenisks un grūti izmaināms. Var teikt, ka šeit realitāti veido 1% garīgums un 99% materiālais. Realitāti mēs šajā uztveres līmenī aprakstam ar molekulāru un ķīmisku izpratni. Šajā līmenī mūsu problēmu risinājumi ir fiziskajā līmenī. Mēs vēlamies mainīt darbu, mašīnu vai mainīt partneri. Ja sajūtam galvassāpes, mēs meklējam atbilstošu zāļu tableti. Citreiz šie risinājumi palīdz, tomēr bieži vien tie ir pārāk vienkāršoti. Mēs paļaujamies uz mūsu instinktiem un neiedziļināmies savās problēmās. Mēs šeit darbojamies ar to smadzeņu daļu, kas ir veic tādas pašas funkcijas kā dinozauru un ķirzaku smadzenes, tas ir, mēs apzināmies tikai savu fizisko ķermeni un tā vajadzības, bet vēl neapzināmies sevi ne mentālajā, ne radošajā, ne arī garīgajā līmenī.. Šajā pakāpē mēs uztveram tikai ārējo formu un pieņemam tikai redzamo, nesaredzot savas un citu sajūtas. Mēs vienkārši darbojamies un reaģējam. Šis līmenis ir ļoti piemērots lai veiktu tādas tīri fiziskas darbības kā apmaksāt savus rēķinus, nopļaut zālāju, aizvest savus bērnus uz skolu, nemeklējot dziļāku nozīmi šajās darbībās. Jo šajā līmenī līdzīgi kā norāda slavenais Zigmunda Freida izteiciens: „Dažkārt cigārs ir tikai cigārs”  

Ir ļoti svarīgi prasmīgi darboties šajā līmenī, jo mums jāprot būt efektīviem fiziskajā līmenī un veikt nepieciešamo praktisko darbošanos. Tādējādi mēs sasniedzam „taustāmus” rezultātus, kas nodrošina mūsu drošības sajūtu. Tādus kā lielu kontu bankā, ērtu māju, atbilstošu automobili utt. Nepatīkamāki pavadoņi šai fiziskajai izdzīvošanai un konkurencei ir mantkārība, krāpšanās un aizdomīgums.

Mums par nelaimi, liela cilvēces daļa ir dzīvojusi šajā uztveres līmenī tūkstošiem gadu. Daudzi cilvēki, kuri uztver Bībeles vai Korāna norādījumus par neticīgo nogalināšanu burtiski, joprojām dzīvo šajā uztveres līmenī. Ir ļoti svarīgi spēt savu uztveri paaugstināt, jo šī līmeņa izdzīvošanas princips ir „aci pret aci, zobu pret zobu”.

Prāta un emocionālā uztvere.

Šajā līmenī mūsu prāts interpretē pasauli. Mēs apzināmies, ka prāts var radīt psihosomatiskas slimības vai arī atjaunot veselību, ka aizturētas dusmas var izraisīt vēzi, un ka pozitīva attieksme dod prieku un mieru mums pašiem un citiem. Mēs apzināmies, ka mūsu domas ietekmē to, ko mēs piedzīvojam, un ka ne vienmēr viss ir tāds kā izskatās fiziskajā pasaulē. Uztvere caur emociju, ideju un priekšstatu pasauli var dot mums iespēju spēji izmainīt situācijas, ja uz tām palūkojamies citā gaismā. Viena vienīga atklāsme mums var ļaut izkļūt no negatīvām sajūtām vai darbošanās pierastajā veidā, kas neļauj mums attīstīties tālāk.

Šis uztveres līmenis tiek saistīts ar tā sauktajām zīdītāju jeb limbiskajām (angl. limbic or mammal) smadzenēm, kas ir mūsu smadzeņu daļa un tās ir arī visiem zīdītajiem. Tās ļauj izjust tādas emocijas kā mīlestība, tuvība, ģimene, rūpes un līdzjūtība. Tomēr tās ir arī agresijas, māņticības, burvestību, arī Nostradamus un Čingishana smadzenes. Šī uztveres līmeņa valoda ir izteikti vai uzrakstīti vārdi, kuri tiek izmantoti ideju, priekšstatu un emociju veidošanai un izpaušanai. Mēs saprotam zīmes un simbolus un pieņemama, ka noteiktas skaņas ir vārdi, kas nozīmē kaut ko noteiktu.

Šajā līmenī mēs apzināmies, ka izsalkušam vīram varam iedot zivi, bet praktiskāks un efektīvāks ir iemācīt viņam ķert zivis. Mēs saredzam daudz vairāk iespējamu risinājumu katrā situācijā, ja salīdzinām ar fiziskās jeb burtiskās uztveres līmeni. Ja mums sāp galva, mēs padomājam par to, kāds tam varētu būt iemesls un ko mūsu ķermenis mēģina mums pateikt. Varbūt iemesls mūsu galvassāpēm ir apēstā šokolāde vai izdzertais vīns? Varbūt mūsu galvassāpes ir simptoms tam, ka uzņemamies pārāk daudz atbildības, vai varbūt uztraucamies par darbu vai strīdu ar savu laulāto draugu, un mūsu ķermenis atbild ar galvassāpēm? Mēs uzreiz nemeklējam pretsāpju zāles. Mēs mācamies pateikt nē mūsu nevajadzīgajām atbildībām un macāmies izpaust savas dusmas neturot tās sevī. Mēs varam atrisināt jau daudz sarežģītākas problēmas un veikt efektīvas pārmaiņas, jo apzināmies daudz vairāk iespēju.

Dvēseles un sakrālā uztvere.

Nākošais ir dvēseles apzināšanās un uztveres līmenis, kurš sevī ietver arī abus iepriekšējos. Šī līmeņa valoda ir tēli, mūzika, dzeja, pasakas un sapņi. Tā ir mītiskā jeb mītu pasaule, kurā cilvēks sevi apzinās kā dvēseli sakrālajā ceļojumā. Ja mēs savu dzīvi neuztveram kā sakrālu dvēseles ceļojumu, mēs iestiegam atpakaļ prāta līmenī un tā sarežģītajā pasaules analizēšanas procesā. Esot šajā uztveres līmenī, mēs visu savu dzīvi uztveram kā daļu no episka ceļojuma.

Šis uztveres līmenis tiek saistīts ar mūsu smadzeņu daļu, ko sauc par smadzeņu garozu (angl. neocortex), un kas ir attīstījušās tikai aptuveni pirms 100 000 gadiem un atbild par mūsu spēju spriest, vizualizēt un radīt. Tās atbild arī par zinātni, mākslu un mitoloģiju. 

Dvēseles līmenī rodas skaidri risinājumi problēmām, ko neveram atrisināt prata līmenī. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Peru vietējie iedzīvotāji paaudžu paaudzēm lietoto mājās cepto pilngraudu maizi sāka uzskatīt par daudz sliktāku nekā rūpnieciski ražoto baltmaizi, ko kā viņi redzēja, ēda bagātnieki. Rezultātā viņi arvien vairāk pilngraudu maizes vietā sāka ēst šo baltmaizi, un iedzīvotāju veselības līmenis sāka kristies. Peru prezidents varēja šo problēmu risināt prata līmenī un mēģināt pārliecināt cilvēkus ar informatīvām kampaņām, ka pilngraudu maize ir labāka vai arī pacelt nodokli baltmaizei un tā piespiest cilvēkus pirkt lētāku maizi. Tomēr viņš izvēlējās citu risinājumu. Viņš saprata, ka baltmaize tautai simbolizē panākumus un mūsdienīgumu, bet pilngraudu maize simbolizē trūkumu un vienkāršību. Prezidents saprata, ka jāmaina cilvēku uztvere, ka baltmaize ir labāka. Viņš lika uztaisīt televīzija klipu, kurā bija redzams, ka prezidents pusdienodams kopā ar savu ģimeni, ēd ierasto pilngraudu maizi. Viņš zināja, ka šis klips pateiks tautai, ka šī pilngraudu maize arī simbolizē panākumus un mūsdienīgumu. Un tas nostrādāja! Vietējie Peru iedzīvotāji atkal saka ēst šo pilngraudu maizi, jo tā taču tagad bija karaļu maize nevis vairs zemnieku kā agrāk.

Dvēseles līmenī visas lietas ir tās, kas tās patiešām ir – sakrāla izpausme. Māja nav tikai jums virs galvas, tā ir mājas. Jūsu laulātais draugs nav tikai persona ar ko dzīvot kopā, kopā audzināt bērnus, bet gan izvelētais ceļabiedrs jūsu lielajā ceļojumā.

Šajā līmenī mēs uztveram notikumu slēpto jēgu. Mēs jūtam, ka visi esam izaugsmes un dziedināšanas ceļojumā, kurš ved tur kur mēs esam dzimuši būt, dievišķajā labsajūtā un pilnībā. Šajā līmenī galvassāpju gadījumā risinājumi varētu būt šādi: varbūt ir jāpamet neveiksmīgas attiecības, varbūt ir nepieciešams atbrīvoties no nesaskaņām un dusmām uz saviem vecākiem, ta atbrīvojoties arī no savām bailēm kļūt tādam kā viņi. Šeit mēs novēršam savas galvassāpes, dziedinot savu dvēseli. Mēs saskatām ceļu, kas ved mūs atpakaļ pie veselības, un mēs uzsākam dziedināšanas ceļojumu.

Dvēseles līmenī ir iespējams veikt daudz vairāk un daudz dziļākas pārmaiņas kā prata līmenī. Tāpēc vizualizācija ir daudz spēcīgāka nekā afirmāciju atkārtošana. Ja vēlaties nākotnē noteiktu rezultātu, jums tas jāvizualizē tikai vienu reizi esot dvēseles apzināšanās līmenī. Ja esat prāta uztveres līmenī, tad tāda paša rezultāta sasniegšanai būs nepieciešams atkārtot noteiktas afirmācijas desmitiem, varbūt pat simtiem reižu.

Garīgā jeb gara uztvere.

Tā ir spēja saskatīt gan kopumu, gan atsevišķas detaļas vienlaicīgi. Šajā uztveres līmenī realitāte sastāv no 99% apziņas un 1% matērijas. Šī līmeņa valoda ir enerģija. Tas saistās ar pieres smadzeņu garozu (angl. prefrontal cortex), kuras daži neiroloģijas zinātnieki sauc par „Dieva smadzenēm”. Gara uztveres līmenī vairs nepastāv ubags, kurš lūdz maizi un bagātais, kurš sniedz to viņam. Šeit ir tikai Gars, kurš baro Garu. Mēs sevi vairs neuztveram kā atdalītus no mūsu planētas vai citiem cilvēkiem. Robežas ir izzudušas, jo mūsu individuālās dvēseles apzinās kā daļu no visa un vienlaicīgi kā visu, kas ir. Šeit materiālais vienkārši izzūd. Kad mēs redzam hiperaktīvu bērnu, mēs nesaskatām problēmas vai slimību, tas ir Dievs, kurš sevi apzinās kā šo bērnu. Kad jautājam Laikam, kas viņi ir. Atbilde ir: „Es esmu kalni, es esmu upe, es esmu akmens, es esmu ērglis.” Viņš varbūt prata līmenī sevi uztver kā atgūstošos pēc mīļota cilvēka zaudējuma, bet gara līmenī viņš sevi uztver kā Dievu, kurš maskējies kā viņš, tādējādi cenšoties vienmēr atrasties gara uztveres līmenī.

Kad sastopamies ar grūtībām, jo tuvāk esam gara uztveres līmenim, jo mazāk enerģijas nepieciešams, lai realizētu vajadzīgās pārmaiņas. Piemēram, problēma ir piesārņojums, no tās viens no izrietošajiem jautājumiem ir kāpēc mēs lietojam plastmasu un izmetam to ārā. Dvēseles apziņas līmenī mēs risinājumu redzam otrreizējā pārstrādē, kamēr gara apziņas līmenī jautājums būtu kāpēc mēs vispār neatsākamies no plastmasas iepakojumiem. Gara līmenī mēs kļūstam par pilnīgu mieru. Mēs varam kļūt par dziedināšanu un skaistumu, iemiesojot tīrus upes ūdeņus. Mēs pārstājam sevi uztvert kā kaut ko atsevišķu no vides vai citiem cilvēkiem.

Viens veids kā šo uztveres līmeni izprast ir aplūkot kvantu mehānikas pamatus. Kvantu fizika ir atklājusi, ka matērija subatomu jeb kvantu līmenī nav ne cieta, ne saredzama kā mēs kādreiz domājām. Tā sastāv no nepārtrauktā kustībā esošām mazām daļiņām un viļņiem. Verners Heisenbergs bija pirmais, kurš secināja, ka novērotāja nodoms  ietekmē mērīšanas jeb eksperimenta rezultātus. Arī Laikas vienmēr ir zinājuši, ka mūsu izpratne par pasauli, nosaka tās būtību. Citiem vārdiem sakot, Kvantu fiziķi un Laikas uzskata, ka pasaule veido pati sevi jeb tā tiek izsapņota. Visi mēs izsapņojam un tā veidojam mūsu pasauli, vāveres, zivis, mēs cilvēki un pat akmeņi. Kvantu fizika izskaidro kā tas notiek, Laikas māca mums kā to paveikt. Protams, ka cilvēki realitāti uztver caur savu izpratni, nevis caur akmens vai vāveres izpratni.  

Lai gan mums vienmēr ir iespēja darboties jebkurā no šiem četriem apziņas jeb uztveres līmeņiem, tomēr lielākā daļa cilvēku ir iestiguši fiziskajā uztveres līmenī, vai labākajā gadījumā darbojas psiholoģijas, emociju un prāta līmenī. Mēs joprojām ticam, ka varam kļūt laimīgi tikai tad, ja atradīsim piemērotu partneri vai arī mēs nevaram ievērot izvēlēto dietu, jo vecāki nav mācījuši mums pareizu pārtikas izvēli. Vai pēkšņi mēs sajūtam dvēseles aicinājumu episkajam ceļojumam… bet tad fiziskā pasaule ievelk mūs atpakaļ fiziskās uztveres līmenī, un mums šķiet, ka mums tam nav pietiekami laika vai naudas, vai arī prāta līmenī mēs sakām šaubīties vai esam pietiekami stipri vai gudri, lai ietu šo dvēseles ceļu. Mums ir zināmi daudz līdzekļu kā aktivizēt dvēseles uztveres līmeni, piemēram tādi kā meditācijas, lūgšanas bez vārdiem, mūzika, māksla. Atklāsmes nāk, tikai reti kurš tās realizē.

Tomēr, katrs no šiem četriem apziņas jeb uztveres līmeņiem ir nepieciešams kādā noteiktā situācijā. Ja, piemēram, kāpjot kalnos, gadās nokūleņot kādā aizā un salauzt kāju, tad fiziskās uztveres līmenī, kas atbild par fizisko izdzīvošanu, atbrīvojiet bailes un ļaujiet instinktiem kontrolēt sāpes kājā. Fiziskās izdzīvošanas instinkts pateiks priekšā arī kā salauzto kāju apkopt līdz tam, kamēr tiksiet līdz vietai, kur var izsaukt vai saņemt kādu palīdzību. Tad var ļauties emociju un prata līmenim, lai sajustu savas bailes un ievainojamību. Dvēseles līmenī jau redzēsiet plašāk, Jūs sapratīsiet saistību starp salauzto kāju un savu smago dzīves nastu. Atklāsiet, ka sevis dziedināšanai, jūs vēlēsieties atbrīvoties no vēlmes visu nepārtraukti kontrolēt. Gara līmenī jūs varat pasekot savai nākotnei un atrast labāku iznākumu kā nomirt mežā vienatnē, izvēloties likteni, kurā tiks sniegta nepieciešamā palīdzība. Šajā līmenī jūs varat apzināties, ka ne tikai jūsu ķermenim, bet arī dvēselei ir nepieciešama dziedināšana. Ka tā alkst apgūt mācību stundas, kuru dēļ tā ir ieradusies uz zemes, ieskaitot to, kāpēc esat sevi ievainojis šajā konkrētajā vietā un laikā. 

Vēlu jums katram veiksmīgus ceļojumus dvēseles un gara līmenī!

Baltais Vējš

Izmantotā literatūra: Alberto Villoldo, Ph.D. The Four Insights. Wisdom, Power, and Grace of the Earthkeepers. Publisher Hay House, Inc.