Kā paplašināt uztveri (apziņu)?

Ja bieži un ilgstoši, it kā bez iemesla, ir skumji – tā ir laba zīme. Tas nozīmē, ka vēl ne viss ir zaudēts. Dzīve pārbauda mūs uz izturību un piemērotību pārejai augstākajās pasaulēs, tajās, kuras mēs saucam par paradīzi. Visu izmainīt, lai atkal atgūtu dzīves prieku un jēgu var tikai tad, ja dvēsele, kura patiešām ir mūsu patiesā būtība, ir mums dārga un mēs esam gatavi darīt visu nepieciešamo tās glābšanai.

Lai to paveiktu, ir jāpaplašina sava uztvere (apziņa), kura ir sašaurināta un nospiesta līdz notiekošā primitīvai loģiskai analīzei ar daudziem kropļojumiem, kuru cēloņi ir prāta nepilnība, informācijas nepietiekamība un dažādi mūsu iekšējie kompleksi.

v  Centies visas lietas un notikumus uztvert ar iekšējām sajūtām nevis ar enciklopēdiskām zināšanām. Uzticies savai dvēselei.

v  Nepieņem citu uzskatus un viedokļus, tos vispirms apšaubi un vienmēr rūpīgi izanalizē. Tu neesi visi, neesam visi vienā rūpnīcā štancēti.

v  Nekad netaisnojies. Taisnošanās – sava vājuma un nespējas uzņemties atbildību par savu dzīvi atzīšana. Un citi cilvēki nav ne eņģeļi ne dievi, lai tevi nosodītu.

v  Attīsti sevi. Lasi grāmatas, skaties filmas, kas palīdz tev pilnveidoties. Dažādas filozofiskas atziņas ilgi būs labs palīgs.

v  Domā. Visi kļūdās. Ja tu esi pieņēmis kā savas kāda cita domas, lēmumus, dzīves pozīciju, tad var teikt, ka tam citam pieder arī tava dzīve. Atgūsti savu dzīvi. Nebaidies domāt. Šo spēju visādos veidos cenšas apspiest egoisti, kuri vēlas ar tevi manipulēt. Ļaut citam sevi padarīt par vergu vai nē – tas ir tavs lēmums.

v  Nedali pasauli labajā un sliktajā. Ja tavā dzīvē nebūtu „sliktais”, ļoti iespējams, ka šobrīd tā jau būtu beigusies. Apzini cēloņu un seku sakarības. Dzīvē nav problēmu, ir tikai notikumi. Tie būtu jāuztver tikai kā mācības. Jo sliktāk saproti, ko tev vēlas iemācīt notikumi, jo spēcīgāk sit.

v  Apzinies, saproti kas un kāpēc notiek tā kā notiek. Izpēti un apzini jauno pieredzi.

v  Visu uztver bez pieķeršanās, neko neuztver personīgi.

v  Seko savām vēlmēm un domām, tās piepildās. Gribi, lai viss būtu slikti – tā arī būs. Gribi kaut ko sasniegt – iztēlojies kā tas izskatās jau sasniegts. Un viss izdosies.

v  Centies būt atvērts, uztici savu dzīvi – kaut vai tikai saviem labākajiem draugiem.

v  Mācies izvēlēties piemērotākos vārdus. Atrod atbilstošu pieeju katram cilvēkam. Nepavisam nav nepieciešams kādam kaut ko pierādīt vai arī atklāt visas savas kārtis. Vienkārši iemācies atrast kopīgu valodu un sniegt derīgu informāciju atbilstoši katra attīstības līmenim.

v  Atrod līdzīgi domājošos. Tādi noteikti ir, vienkārši tu viņus neesi ievērojis un baidies, ka būsi nepietiekami zinošs uz viņu fona, un, ka viņi, iespējams, uzzinās tik daudz par tevi, ka varbūt nosodīs. Nevajag baidīties. Ne jau tāpēc dzīve ir dota, lai to dzīvotu bailēs, palaižot garām vērtīgas iespējas.

v  Tev noteikti ir kādas aizraušanās un intereses. Pilnveido tās, sasniedz iespējamu pilnību un panākumus

v  Atceries, ka vienmēr ir attīstības ceļi, par kuriem tu neko nezini. Neej pa iestaigātiem ceļiem – tevi apdzīs. Meklē savus, sev piemērotus ceļus, neklausoties, ko saka citi, kuri nespēj apzināties šo ceļu nozīmi. Pa šiem ceļiem iesi tu, nevis tie citi, tev jāizvēlas.

v  Vienmēr atceries, ka šī pasaule ir ļoti dzīva  un daudzkrāsaina, vienkārši mēs spējam saskatīt diezgan maz no tās. Aklajam vai kurlajam šī pasaule ir vēl garlaicīgāka, viss ierobežojas ar tavu uztveres spēju.

v  Atbrīvojies no egoisma. Tavs instruments ir skaidra notikumu uztvere un apzināta taisnīguma izjūta.

v  Dzīvo tagadnē. Nākotne nekad nepienāks, ja nepārtraukti domāsi tikai par to: kad pienāks tas laiks, par kuru visu laiku domāji, jau domāsi par ko citu kas būs nākotnē. Dzīvo tagadnē, citādāk pat nepamanīsi, kā dzīve negaidot būs pagājusi. Tas pats attiecas arī uz pagātni.

v  Atceries savas bērnības notikumus, tādējādi atgriezies bērna uztverē.

Viss ir tavās rokās. Skumjas atnāk, ja nepiedalies savas dzīves veidošanā, sava likteņa noteikšanā. Laime ir sasniedzama, tai neko īpašu nevajag, tā ir līdzīgs stāvoklis kā miegs vai nomoda. Lai laime atnāktu, vajag pamosties.

No http://www.transurfing-real.ru

Ošo. Kāpēc tik grūti būt laimīgam?

Nelaime dod tev daudz tādu lietu, ko laime nevar sniegt. Tieši pretēji, laime tev daudz ko atņem. Neapšaubāmi laime paņem visu, kas tev kādreiz ir piederējis, visu, kas tu kādreiz esi bijis. Laime tevi izārda.

Nelaime lolo tavu ego, laime ir bez ego stāvoklis. Tas ir visu problēmu cēlonis. Tas ir cēlonis tam, kāpēc cilvēkiem ir grūti būt laimīgiem. Tādēļ miljoniem cilvēku mūsu pasaulē izvēlas dzīvot nelaimīgi. Nelaime sniedz ļoti kristalizētu ego. Nelaimē mēs esam. Laimē mūsu vairāk nav. Nelaimē mēs kristalizējamies, laimē mēs izšķīstam.

Ja saprotam šo, tad arī pārējais kļūst skaidrs. Nelaime padara mūs īpašus. Laime – vispārēja parādība, kurā nav nekā īpaša. Koki ir laimīgi, dzīvnieki ir laimīgi un putni ir laimīgi. Visa dzīvā radība ir laimīga, izņemot cilvēkus. Jūtoties nelaimīgs, cilvēks kļūst ļoti īpašs un neparasts.

Nelaime dod mums iespēju piesaistīt sev uzmanību. Kad jūtamies nelaimīgi, mums palīdz, mums jūt līdzi, mūs mīl. Visi sāk mūs saudzēt. Kurš grib sāpināt nelaimīgu cilvēku? Kurš apskauž nelaimīgu cilvēku? Kurš dusmojas uz nelaimīgu cilvēku? Tas būtu pārāk zemiski.

Par nelaimīgajiem cilvēki rūpējas, palīdz. Nelaime ir lielisks kapitālieguldījums. Ja sieva nav nelaimīga, vīrs par viņu piemirst. Ja viņa ir nelaimīga, vīrs nespēj par viņu neparūpēties. Ja vīrs ir nelaimīgs, visa ģimene, sieva, bērni ir ap viņu un rūpējas par viņu. Tas liek justies ērti. Viņš jūt, ka nav viens, ka viņam ir ģimene, bērni.

Kad esam slimi, nospiesti, nelaimīgi, tad draugi nāk mūs apciemot, mierināt un atbalstīt. Kad mēs esam laimīgi, tie paši draugi sāk mūs apskaust un kļūst greizsirdīgi. Kad esam patiesi laimīgi, tad atklājam, ka visa pasaule ir pagriezusies pret mums.

Neviens nemīl laimīgu cilvēku, jo laimīgs cilvēks rada sāpes pārējo cilvēku egoismam. Citi sāk justies aptuveni tā: „Kā tad tā, tu esi kļuvis laimīgs, bet mēs joprojām rāpojam tumsā, nelaimē, ellē? Kā tu uzdrīksties būt laimīgs, ja mēs visi esam tik nelaimīgi!”

Saprotams, ka pasaule bez izņēmuma sastāv no nelaimīgiem cilvēkiem, un neviens nav tik drosmīgs, lai ļautu pasaulei nākt pret sevi – tas ir tik bīstami, tik riskanti. Labāk ir ļauties nelaimei, tas mums ļauj palikt pūlī. Laimē mēs esam individualitāte, nelaimē mēs esam pūļa daļa – indietis, muhamedānis, kristietis, indiānis, arābs, japānis. Laime? Vai zini, kurš no viņiem ir laimīgs? – indietis, kristietis, muhamedānis?

Laime – tā vienkārši ir laime. Cilvēks pārceļas uz citu pasauli. Viņš vairs nav daļa no šīs, cilvēka prāta radītās, pasaules, viņš vairs nav daļa no pagātnes, viņš vairs nav daļa no bezjēdzīgās vēstures. Viņš vispār nav daļa no laika. Kad mēs patiešām esam laimīgi, svētlaimes pārņemti, izzūd gan laiks, gan telpa.

Kā izvēlēties ko domāt

Domas rada tēlus, bildes, kas mūsos pamodina jūtas un emocijas. Emocijas, savukārt, maina mūsu realitāti, lai tā var mūsos ierosināt jaunas sajūtas piedzīvojamajā laika momentā. Tā tad arī ir dzīve, kas izveidojas unikāla katram no mums.

Lai mūsu realitāte būtu brīnišķīga, ērta un prieku nesoša, mums vajag izvēlēties tikai tādas domas, kuras modina mūsos tikai labas jūtas, prieku, komforta un harmoniskuma sajūtas. Atliek tikai tikt skaidrībā, kā pareizi izvēlēties atbilstošas domas.

Uz šo jautājumu ir šādas atbildes:

Pirmais, kas jādara, lai mūsu pasaule kļūtu patīkama, mums tas vienkārši ir jāvēlas.

Otrais solis ir apzināties vienu vienkāršu patiesību – mums ir nepieciešama izaugsme! Dabā viss dzīvo, kamēr aug. Lai augtu, ir jābūt iemeslam, cēlonim. Mūsu izaugsmes un virzības uz priekšu iemesls ir mērķis vai spēcīga vēlme kaut ko sasniegt. Kas ir tas, ko tu no visas sirds vēlies sasniegt savā dzīvē? Uzraksti atbildi uz papīra lapas tieši tagad! Un atceries vienu patiesību – visas vēlēšanās piepildās un tev ir atbilstoši jārīkojas.

Trešais solis tajā realitātē, kura tevi pārsteigs un iepriecinās ir apzināšanās, ka tev jādalās ar citiem un jādara tas pareizi. Te nav runa par maizi vai naudu. Pareizi dalīties ar citiem, tas nozīmē, būt noderīgam pasaulei, dot pasaulei darot to, ko vislabāk proti darīt!

Nākošais jeb ceturtais solis, kurš patiesībā ir viens no pašiem svarīgākajiem, ir par to, ka jātiecas pēc ideāla visās savās darbībās. Tas attiecas gan uz mazajām nodarbēm, gan uz visaugstāko mērķi. Visā jātiecas uz ideālo lietu kārtību. Dari visu tā kā tu to darītu paša Dieva labā. Atceries šo, tas ir ļoti svarīgi!

Šos četrus soļus varēsi viegli izpildīt katru dienu un baudīt savu darbību augļus kā labu noskaņojumu, panākums savās lietās un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Sāksi ievērot skaisto un brīnumaino daudz vairāk kā jebkad agrāk!

Bet šīs vienkāršās patiesības palīdzēs noturēties uz izvēlētā ceļa, ja pirmajos soļos kaut kas patraucēs. Vērsies pie šīm trīs domām tad, kad jūties pazaudējis savus orientierus: …zaudējums – tas nav uz ilgu laiku,…uzvarētāji analizē, …radi savas lūgšanas, mantras…

Dari un esi vēl labāks!

 

1.    Vēlies skaistu dzīvi, draudzīgu un jauku pasauli.

2.    Apzinies un izvēlies, ko visvairāk savā dzīvē vēlies sasniegt, kāds ir tavs mērķis.

3.    Esi noderīgs citiem, dod pasaulei to, ko vari dot darot to, ko proti darīt vislabāk

4.    Vienmēr tiecies visu padarīt ideāli, tiecies uz ideālu lietu kārtību.