Ričards Hoglands un Dāvids Vilkoks (Solar System Changes, Richard Hoagland & David Wilcock)
Savādas lietas notiek gan ārējā, gan iekšējā kosmosā. Krievijas zinātnieki ar Dr.Alekseju Dmitrijevu priekšgalā, ir atklājuši, ka Saules sistēma, Saule un dzīvība mutē un mainās pilnīgi nepieredzētos veidos.
Saule
Sāksim ar Sauli. Saule ir mūsu solārās sistēmas centrs un visa dzīvība, kas ir uz Zemes ir radusies no Saules. Ja nebūtu Saules, mēs nebūtu dzīvi. Tas ir vienkāršs zinātnisks fakts. Tādējādi ikvienas izmaiņas uz mūsu Saules galu galā ietekmēs ikvienu dzīvu cilvēku. Saules aktivitāte pēdējā saules plankumu ciklā ir bijusi lielāka kā jebkad agrāk. Tomēr ikviens astronoms uzstāj, ka viss ir ‘normāli’. Tiesa viena astronome, kura strādāja NASA, izteicās, ka tas, kas notiek ar Sauli ir kaut kas absolūti neticams. Viņa teica arī to, ka nav „atļauts” par to runāt. Tomēr viņa par to stāstīja, jo uzskatīja, ka pasaulei tas jāzina, tomēr lūdz, lai es publiski nediskutēju par to, ko viņa ir teikusi.Apskatīsim acīmredzamu jautājumu: kas ir normāli? Zinātniekiem “normāli” pamatojas ar ilgtermiņa pētniecību un sekojošu iegūto datu vidējo vērtību noteikšanu. Saules gadījumā mēs to esam pētījuši aptuveni 100 gadus. Pat līdz 20.gadsimta vidum pētniecība tika veikta ar instrumentiem, kas nevar tikt uzskatīti par īpaši precīziem. Tātad, ja Saule ir vismaz 4.5 miljardu gadu veca, mūsu 100 vai 50 gadu ilgā pētniecība ir līdzīga ir kā cilvēka 100 gadu garas dzīves pēdējās vai pēdējo divu sekunžu apskatīšana. Vai, balstoties uz šiem datiem, izveidota šī cilvēka biogrāfija būtu ticama? Patiesībā par Sauli mēs nezinām neko, kas ļautu mums noteikt, kas ir “normāli”.
Tomēr mēs zinām, ka Saules magnētiskais lauks ir mainījies pēdējo 100 gadu laikā. Piemēram, Dr.Lokvuds (Dr.Lockwood) ir pētījis Sauli un ziņojis, ka kopš 1901.gada Saules kopējais magnētiskais lauks ir kļuvis stiprāks par 230%. Neviens nezina, ko tas patiesībā nozīmē, tas ir tikai novērojums. Un vēl mēs zinām, ka saules plankumu aktivitāte šajā pēdējā ciklā ir bijusi lielāka, kā ir bijis novērots jebkad agrāk. Bet mēs nezinām arī ko tas nozīmē.
Saules sistēma.
Tad pienāk informācija no Krievijas nacionālās Zinātņu akadēmijas Sibīrijā, kur zinātnieki ir secinājuši, ka mēs tagad esam iegājuši kosmiskajā telpā, kas ir atšķirīga no iepriekšējās un kurā ir daudz augstāks enerģijas līmenis. Krievi ziņo par agrāk neredzētām, bet tagad novērotām izmaiņām. Nevaram šo informāciju apstiprināt kā pielnīgi “drošu”, bet zinām, ka šo ziņojusi pilnīgi reāla zinātnieku apvienība, kuru vada Dr.Dmitrijevs. Dr.Dmitrijevs saka, ka ir bijušas novērotas zemāk aprakstītās izmaiņas (seko izvilkumi no viņa ziņojuma)Izmaiņas heliosfēras priekšdaļā.
Saulei pašai ir savs magnētiskais lauks, kas izveido “olu”, kas ietver Saules sistēmu, ko mēs pazīstam kā heliosfēru. Heliosfēra ir ūdens piliena formā ar garu un tievu pilītes asti, kas ir vērsta pretēji tam virzienam, kurā mēs visi pārvietojamies (kopā ar Saules sistēmu kosmosā jeb savas galaktikas ietvaros). Krievi ir novērojuši heliosfēras priekšdaļu un konstatējuši tur mirdzošu plazmas enerģiju. Agrāk Saules heliosfēras biezums bija 10 astronomiskās vienības (astronomiskā vienība ir attālums starp Zemi un Sauli, aptuveni 93 miljoni jūdžu) – 10 astronomiskās vienības bija “normāls” mirdzošās enerģijas slāņa biezums, kuru varējām vērot Saules sistēmas priekšējā daļā.
Dr.Dmitrijevs saka, ka tagad šīs kvēlojošās enerģijas slāņa biezums ir 100 astronomiskās vienības. Krievijas nacionālā Zinātņu akadēmija nesniedz mums piesaisti laika skalai, tomēr izmaiņa starp to, kas ir bijis zināms un ir tagad, ir 1000% pieaugums. Un Krievijas zinātnieki saka, ka šī Saules heliosfēras izmaiņa, maina arī to kā funkcionē planētas un kādas ir iespējamās dzīvības formas uz tām. Viņi pat ziņo, ka DNS spirāle mainās, tomēr sīkāk nepaskaidrojot. Viņi domā, ka heliosfēras turpmākā izplešanās mūs tālāk novedīs jaunā enerģijas līmenī. Ka visticamāk Saules izstarotās enerģijas pamata harmoniskās frekvences pēkšņi paaugstināsies un šī pieaugusī enerģijas izlāde izmainīs visas Saules sistēmas matērijas veidošanās un eksistences pamatus.
Tas ir diezgan pārdrošs apgalvojums, tomēr virkne datu to apstiprina:
Uz Mēness un piecām planētām mainās atmosfēra. Kad ASV nolaidās uz Mēness 1969.gadā, tur tika konstatēts, ka nav atmosfēras vispār. Kopš tā laika uz Zemes Mēneša ir izveidojusies atmosfēra, kas tur nav bijusi agrāk, un, saskaņā ar Dr.Dmitrijeva teikto tās sastāvs ir “Natrium”. Šī jaunā atmosfēra tagad ir 6000 km bieza. Zemes atmosfēras augšējos slāņos tagad veidojas HHO gāze, kas nebija agrāk. Tā agrāk vienkārši neeksistēja tādos daudzumos kā tagad. Krievijas zinātnieki saka, ka tas nav saistīts ar globālo sasilšanu vai kaitīgo gāzu izmešiem. Tas vienkārši sāk tā notikt.
Marsa atmosfēra kļūst ievērojami biezāka kā agrāk. Marsa pētniecības zondei 1997.gadā pazuda viens no spoguļiem, kas bija cēlonis zondes avārijai. Tas notika tāpēc, ka atmosfēra bija divreiz blīvāka, nekā NASA bija aprēķinājusi. Saskaņā ar Krievijas akadēmiju, Jupitera, Urāna un Neptūna atmosfēras arī mainās.
Arī planētu spožums mainās.
Nozīmīgs spilgtuma palielinājums ir vērojams Venērai. Jupitera enerģētiskajā lādiņā palielinājums ir tik lielā mērā, ka faktiski ir saredzama jonizētas radiācijas caurule, kas ir izveidojusies starp Jupitera virsmu un tā mēnesi Io. Faktiski mēs varam saskatīt gaismas enerģijas cauruli nesen uzņemtos fotouzņēmumos.
Arī Urāns un Neptūns kļūst arvien gaišāki. Mainās magnētiskie lauki. Jupitera magnētiskais lauks ir pastiprinājies vairāk nekā divas reizes. Mainās Urāna magnētiskais lauks, pieaug arī Neptūna magnētiskais lauks.
Visas trīs šīs planētas kļūst spožākas un, kā krievi apgalvo, mainās arī to atmosfēras, tomēr viņi nepaskaidro, kas ar to ir domāts.
Un, kas ir tiešām aizraujoši, kamēr daži ļaudis jau kādu laiku šeit uz Zemes gaida un ir prognozējuši polu pārvietošanos, Krievijas zinātnieki ziņo, ka Urānam un Neptūnam nesen ir notikušas polu pārvietošanās. Kad kosmosa zonde “Voyager II” lidoja garām Urānam un Neptūnam, novērojamie ziemeļu un dienvidu poli ievērojami atšķīrās no agrāko novērojumu rotācijas poliem. Vienā gadījumā atšķirība bija 50 grādu, otrajā gadījumā ap 40 grādiem.
Zeme.
Tagad parunāsim par Zemi. Krievu zinātnieki zina par vēl diviem faktiem: kopējā vulkāniskā aktivitāte ir pieaugusi par 500% no 1875.gada līdz 1975.gadam, zemestrīču aktivitāte ir pieaugusi par 400% kopš 1973.gada. Dr.Dmitrijevs saka, ka salīdzinot 1963. gadu ar 1993.gadu kopējais dabas katastrofu skaits ir pieaudzis par 410%.Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies. Pavājināšanās ir sākusies pirms 2000 gadiem, bet pavājināšanās pakāpe pēkšņi ir kļuvusi daudz ātrāka pirms 500 gadiem. Tagad, aptuveni pēdējos 20 gados, magnētiskā lauka izmaiņas ir kļuvušas neprognozējamas. Pasaules aeronavigācijas kartes, kas ļauj lidmašīnām piezemēties, izmantojot autopilota sistēmas, tika pārstrādātas visā pasaulē, lai šīs auto pilotēšanas sistēmas varētu turpināt darboties (to ir viegli pārbaudīt. Vienkārši palūkojiet aeronavigācijas karti pirms 1990. gada jebkuras pilsētas lidostai un tad salīdziniet to ar šodienas karti)
Pagājušā gada beigās pirmo reizi zināmās vēstures laikā pilnībā izkusa ledus precīzajā Ziemeļpola atrašanās vietā. Green Peace ziņoja, ka iepriekš, atbilstoši ziemas apstākļiem, ledus bija izkusis jau līdz 300 jūdžu attālumam no pola, un pagājušā gada beigās gan civilie, gan militārie kuģi varēja šķērsot Ziemeļpolu. Tur bija ūdens. Līdz šim cik zināms, tur ledus nekad nav bijis plānāks par trijiem metriem.
Dienvidpolā joprojām ir trīs jūdzes bieza ledus cepure, kaut arī milzīgi ledus blāķi turpina atdalīties un kust.
Kas notiek?
Kopš 1900.gada mēs no pārvietošanās ar zirgiem esam nonākuši līdz lidojumiem uz Mēnesi. No vēstuļu sūtīšanas ar zirgu pastu līdz vēstuļu momentānai nosūtīšanai ar e-pastiem, videotelefoniem vai satelītiem. Negatīvā puse ir tā, ka no karošanas ar primitīviem ieročiem esam nonākuši līdz atombumbām un bioterorismam. Un, kas varbūt ir vēl nozīmīgāk, 1900.gadā uz Zemes bija 30 miljonu sugu, kas bija radušās miljoniem gadu garā evolūcijas ceļā. Tagad mums ir mazāk nekā puse no šī skaita – mazāk kā 15 miljonu sugu. Un tas viss noticis simts gadu laikā. Ja kāds no kādas citas planētas būtu novērojis Zemi, tas teiktu, ka Zeme mirst. Tomēr tagad izskatās, ka tas, kas notiek, ir ārpus parastā. Krievi savā ziņojumā saka, ka līdzīgas dabas parādības ir notikušas laikā, kad izmira dinozauri. Tajā laikā notika gigantiskas pārmaiņas zemes klimatā un, iespējams, notika arī polu pārvietošanās.Apkopojums.
„Tagadējās fiziskās pārmaiņas uz planētas ir kļuvušas neatgriezeniskas. Eksistē stingri pierādījumi, ka šīs transformācijas ir izraisījušas augstu frekvenču matērija un neviendabīgas enerģijas starpzvaigžņu telpā, kuras ir iekļuvušas mūsu Saules sistēmas starpplanētu telpā. Šī kosmisko enerģiju „dāvana” ir ierosinājusi dažādus paralēlos procesus un enerģiju izmaiņas uz visām planētām, kā arī uz Saules. Uz Zemes tas izpaužas kā magnētisko polu pārvietošanās ātruma paātrinājums, kā pieaugošas pārmaiņas vertikālajā un horizontālajā ozona satura sadalījumā un kā pieaugoša biežuma un stipruma katastrofāli klimatiskie notikumi......Zinātnieki tagad atklāj dažus cēloņus, kas radījuši mūsu planētas elektromagnētiskās sfēras (elektromagnētiskā režģa) klimata regulējošo sistēmu pārkārtošanos...
...Kā reakcija uz šīm starpzvaigžņu telpas enerģiju un matēriju injekcijām ir vērojami jauni procesi un strukturālas pārmaiņas uz visām planētām, starp planētām un to pavadoņiem, un starp planētām un Sauli.
Zemes spēja adaptēties šīm ārējām iedarbībām ir apgrūtināta, jo mūsu tehnoloģiskā iejaukšanās dabas procesos ir ievērojami pavājinājusi ģeoloģiskās un ģeofiziskās vides kvalitāti. Mūsu planēta tagad ir ļoti spēcīgā transformācijas procesā, mainot elektromagnētisko režģi, pārvietojot ģeomagnētiskā lauka polus un mainot ozona un ūdeņraža sastāvu atmosfērā....”
„...Mēs esam sasnieguši Piena Ceļa galaktikas viena masīva atzara augstas enerģijas nosacītā ekvatoriālā diska rajonu. Mūs „adoptē” jauna sistēma, stiprāka un daudz spēcīgāka sistēma, un mēs varam sagaidīt pārmaiņas gandrīz ikvienā enerģētiskajā līmenī.”
„ ... Ir noteikts, ka patiesais iemesls globālai sasilšanai un mūsu Saules daudz lielākajai aktivitātei ir Piena Ceļa augstākas enerģijas. Protams, ka ir vērojams temperatūras pieaugums uz visām planētām mūsu sistēmā. Tas noteikti neliecina par siltumnīcas efektu dēļ atgāzēm. Lielās kosmiskās pārmaiņas, iespējams, ir galvenais cēlonis maiju kalendāra beigām (visprecīzākais kalendārs uz planētas), jo kalendāra atskaites punkts Plejāžu zvaigžņu kopā vairs nav nemainīgs, jo mēs sākam novirzīties no agrākās iepriekš paredzamās kustības.”
Kādas vēl pārmaiņas ir novērotas mūsu sistēmā:
Melno punktu augšana uz Plutona
Aurora (gaismas starojums) uz Saturna
Urāna un Neptūna polu pārbīde (magnētiski saistītas planētas), un negaidīti spēcīga Urāna megnetosfēras intensitātes pieaugums
Gaismas intensitātes un gaismas punktu izmaiņas uz Neptūna
Jupitera magnētiskā lauka intensitātes dubultošanās (1992.gada dati), jaunu procesu sērija kā sekas sprādzienu sērijai 1994.gada jūlijā. Tādu kā intensīvu plazmas izdalīšanos un izplatīšanos līdzīgi kā uz Saules, kā rezultātā ir parādījusies starojoša josla decimetru viļņu garumā (13.2 un 36 cm), un vērojami gaismas starojumu anomālijas un izmaiņas Jupitera un tās pavadoņa Io sasaistē.
Ja runājam par jaunajām starpplanētu telpas enerģētiskajām un materiālajām kvalitātēm, visbūtiskākais, kas jāuzsver, ir starpplanētu telpas enerģijas potenciāla (lādiņa) pieaugums un materiālās piesātinātības līmenis.
Šai izmaiņai starptelpas vidējā stāvoklī ir divi cēloņi:
Vielas jeb matērijas ieplūšana no starpzvaigžņu telpas (starojums, jonizētas daļiņas, to kombinācijas)
Sekas pēdējā Saules cikla (22) aktivitātei, it īpaši masīvajiem magnetizētās solārās plazmas izmešiem no saules vainaga
Ieiešana atšķirīgā kosmiskās Enerģijas Laukā.
Lielākā daļa zinātnieku ir vai nu samazinājuši iespējamo šīs kosmiskās enerģijas iedarbības nozīmīgumu, vai arī noraidījuši tā pastāvēšanu vispār. Taču ne Dr. Aleksejs Dmitrijevs
An Enterprise Mission Hyperdimensional Report
Richard C. Hoagland - David Wilcock
http://www.bibliotecapleyades.net/ciencia/planetophysical/planetophysical.htm
