BALTAIS VĒJŠ PIEDĀVĀ

Šajā mūsu visu piedzīvoto straujo pārmaiņu laikā arvien vairāk ir piemēru, ka cilvēki jūtas kā apmaldījušies, kad pierastais vairs īsti nedarbojas un jaunais vēl ir nezināms… Cilvēki nezina, nesaprot, kā rīkoties, ko darīt, lai saprastu kā būt, ko mainīt un kā. Mana pārliecība ir, ka “laimes atslēdziņa” slēpjas mūsos pašos, mūsu sirdīs – tā tikai jāatrod. Tomēr tik daudziem no mums šis ceļš uz sirdi ir tik noslēgts, pateicoties piedzīvotajām sāpēm, mūsos “iesētajiem” priekšstatiem. Kā šo ceļu uz savu sirdi, uz savu patieso būtību attīrīt? Tur var palīdzēt gan citādākas zināšanas nekā mums mācītas skolā, gan prasmes, kuras līdz šim sevī neesam izkopuši. Mans izaugsmes un attīstības ceļš ir vedis tieši šajā virzienā, gan apgūstot tādas zināšanas un prasmes, gan palīdzot sev un citiem. Mana misija ir kļuvusi būt par pavadoni, par palīgu tiem, kuri izvēlas šādu sevis pilnveidošanas ceļu. Tas notiek gan individuālu seansu vaidā, gan grupu nodarbību jeb darbnīciņu veidā, arī rituālos un publiskos pasākumos…

Ejot šo ceļu, man ir dots vārds Baltais Vējš.
Baltais Vējš – ko tas nozīmē? Baltais – gaišs, balts, tīrs, baltu mantojums… Vējš – pārmaiņu nesējs, kad pūš vējš, viss izmainās; arī gaiss – smalkā pasaule, kuras atspulgs ir šī pasaule; pārmaiņas vispirms tiek ierosinātas smalkajos plānos…
Baltais Vējš – kas tas ir? Tas ir vārds, kas dots saņemot šamaņa/zintnieka piedzimšanas jeb pārdzimšanas iniciāciju… Tas ir kā senās viedās gudrības bize, kas vīta no trijiem pavedieniem – no seno baltu, no šamaņu un no vēdu seno zināšanu un prakšu pavedieniem…
Baltais Vējš – ko tas dara? Palīdz izprast kā būvēta pasaule, kā “funkcionē” cilvēks, palīdz veikt vajadzīgās pārmaiņas gan katram atsevišķi, gan visiem kopā, lai mēs spētu sevi mainīt laimīgākai, pilnīgākai un garīgākai dzīvei. Lai mūsu prieks un laimes sajūta izpaustos gan attiecībās, gan materiālajā pasaulē, gan veselībā… Pārmaiņas gan izpratnē, gan enerģiju līmenī…

Ko Baltais Vējš piedāvā?
Gan individuāli, gan grupās pašlaik piedāvājums ir sekojošs:
Apmācība un praktiska šamaņu prakšu apgūšana
Spēka dzīvnieki, garīgie smalkās pasaules palīgi
Smalkās pasaules vadība un šamaniskie ceļojumi
Emocionālo un psiholoģisko traumu dziedināšana
Enerģētisko bloku atbrīvošana
Dziedināšana ar šamaņa bungu palīdzību
Iepriekšējo dzīvju traucējošā mantojuma atbrīvošana
Senču traucējošā mantojuma atbrīvošana un labā mantojuma aktivizēšana
Senču dziedināšana
Svešo enerģiju atbrīvošana
Sevis kā dvēseles atcerēšanās un apzināšanās
Zaudēto dvēseles daļu atgūšana
Augstākā likteņa apzināšana un atgūšana
Pārejas jeb pagātnes atbrīvošana un vēlamās nākotnes nostiprināšana
Apzināta nāve un pārdzimšana, pēcnāves pāreja
Mājvietas enerģētiskā tīrīšana
Nostiprinoši rituāli un ne tikai…

Aicinu uzrunāt mani gan tos, kuri vēlas sadarboties individuāli, gan tos, kuri labprāt darbotos grupiņās, gan tos, kuriem jau ir domubiedru grupas. Nodarbību plānojuma dēļ, var gadīties, ka par tikšanos ir jāvienojas jau ļoti savlaicīgi.
Pateicības ziedojumu apmērs enerģijas apmaiņai ir atkarīgs no tā, ko katrs saņem sesiju laikā un katra finanšu situācijas. Katram cenšos palīdzēt cik labi, vien iespējams, taču iepriekš ir jāpiesakās pa telefonu vai pa e-pastu.
Pieteikties vai uzzināt ko vairāk var pa e-pastu: baltvejs@hotmail.com , zvanot tel: 22069698 vai FB Baltais Vējš.

Hopi pasaules radīšanas mīts

Sākumā pasaule bija bezgalīga telpa, kas eksistēja tikai Radītājā, Taiovā (Taiowa). Šajā pasaulē nebija ne laika, ne formas, ne arī dzīvības, tas viss bija tikai Radītāja prātā. Beidzot šis bezgalīgais radītājs radīja ko galīgu, noteiktu kā Sotuknangu (Sotuknang), kuru viņš sauca par savu krustdēlu un kuru viņš radīja kā savu palīgu, kā savu starpnieku, lai radītu deviņas pasaules. Sotuknangs savāca kopā matēriju no bezgalīgās telpas un izveidoja deviņas blīvās pasaules. Tad Radītājs lika viņam savākt kopā visus ūdeņus no bezgalīgās telpas un novietot šajās pasaulēs, tā izveidojot zemi un jūru. Kad Sotuknangs to bija paveicis, Radītājs lika viņam savākt kopā gaisu un izveidot vējus šajās pasaulēs.

Ceturtā radīšanas darbība, ko radītājs lika paveikt Sotuknangam, bija dzīvības radīšana. Sotuknangs devās uz to pasauli, kurai pirmajai bija jākļūst par dzīvības uzturētāju, un tur radīja Zirnekļu Sievieti un devai tai spēju radīt dzīvību. Vispirms Zirnekļu Sieviete paņēma nedaudz zemes, sajauca to ar savām siekalām un izveidoja divas būtnes. Viņa viņiem dziedāja Radīšanas Dziesmu un tie kļuva dzīvi. Vienam no viņiem, Pokvanghojam (Poqanghoya), viņa lika doties pāri zemei un to sacietināt. Otram Palongavojam (Palongawhoya), viņa lika izdot skaņu, kas vibrētu cauri zemei, lai tādējādi zeme (planēta) vibrētu saskaņā ar Radītāja enerģiju. Pokvanghoija un Palongahoja tika nosūtīti uz zemes poliem, lai uzturētu tās griešanos.

Tad Zirnekļu Sieviete izveidoja visus augus, ziedus, krūmus un kokus. Līdzīgi viņa izveidoja arī putnus un dzīvniekus, izmantojot zemi un dziedot Radīšanas Dziesmu. Kad tas bija padarīts, viņa izveidoja cilvēkus, izmantojot dzeltenu, sarkanu, baltu un melnu zemi, sajaucot to ar savām siekalām. Dziedot Radīšanas Dziesmu viņa izveidoja četrus vīrus un tad pēc savas līdzības viņa izveidoja arī četras sievas. Sākumā cilvēkiem pierēs to vidū bija tāda mīkstāka atvere. Lai gan laika gaitā tā sacietēja, tomēr tajā palika vieta caur kuru cilvēki varēja dzirdēt Sotuknangu un Radītāju. Tā kā šie ļaudis vēl nevarēja runāt, Zirnekļu Sieviete pasauca Sotuknangu, kurš tiem deva četras valodas.

Vienīgais, ko viņš cilvēkiem lika ievērot, bija cienīt un godāt savu Radītāju un dzīvot saskaņā ar to.
Šie ļaudis izpletās pa visu zemi un vairojās. Neatkarīgi no četrām valodām, šajos laikos, cilvēki varēja saprast viens otra domas, un ilgu laiku ļaudis un dzīvnieki dzīvoja kopā kā viens veselums. Galu galā viņi tomēr sāka atdalīties, gan cilvēki no dzīvniekiem, gan cilvēki no cilvēkiem, jo viņi vairāk sāka koncentrēties uz viņu atšķirībām, nevis vairs uz līdzīgo. Šī atdalīšanās vienam no otra un aizdomīgums izplatījās tiktāl, ka tikai daži cilvēki no katras grupas palika uzticīgi savam Radītājam. Sotuknangs parādījās šiem dažiem un teica viņiem, ka Radītājam būs jāiznīcina šī pasaule, un ka tiem, kuri joprojām godā savu Radītāju, jādodas ceļā pāri visai zemei, sekojot mākonim un zvaigznei, lai paglābtos.

Šie ļaudis uzsāka savu ceļojumu no tām vietām, kur viņi dzīvoja, un tad, kad viņi beidzot visi nonāca vienā vietā, atkal parādījās Sotuknangs. Viņš atvēra ieeju milzīgā skudru pūznī un lika cilvēkiem iet iekšā tā dziļumā un dzīvot kopā ar skudrām, kamēr viņš iznīcinās esošo pasauli ar uguni. Skudras tajos laikos bija tikpat lielas kā cilvēki. Viņš lika mācīties no skudrām kā dzīvot, kamēr viņi būs ar tām kopā. Cilvēki devās lejup pūznī iekšā un dzīvoja kopā ar skudrām, kurām tur bija savas vasarā savāktās pārtikas glabātuves, kā arī telpas, kurās cilvēki varēja dzīvot. Tā pagāja diezgan ilgs laiks, jo Pēc tam, kad Sotuknangs bija attīrījis pasauli ar uguni, vajadzēja paiet ilgam laikam līdz pasaule atkal atdzisa. Tā kā pārtikas krājumi izsīka, cilvēki atteicās no tās, bet skudras turpināja viņus barot un tikai savilka ciešāk savas jostas, tāpēc skudrām šodien ir tik tievi vidukļi.

Beidzot Sotuknangs pabeidza vaidot otro pasauli, kura gan vairs nebija tik skaista kā pirmā. Pirms ļaudis un skudras izklīda pa visu zemi, Sotknangs piekodināja cilvēkiem atkal neaizmirst savu Radītāju. Cilvēki ātri vairojās un drīz vien atkal piepildīja visu zemi. Viņi vairs nedzīvoja kopā ar dzīvniekiem tādēļ, ka otrajā pasaulē dzīvnieki bija mežonīgi un nedraudzīgi. Cilvēki tagad dzīvoja ciematos un starp tiem  būvēja ceļus, tādējādi izplatījās un uzplauka tirdzniecība. Viņi uzkrāja dažādas preces, mantas, izstrādājumus, tirgoja tās mainot pret precēm no citām vietām, un drīz vien viņi tirgojās ar precēm, kuras viņiem nemaz nevajadzēja.

Pieaugot viņu gribēšanai, lai viņiem pieder arvien vairāk un vairāk, viņi atkal sāka aizmirst savu Radītāju. Drīz sākās kari starp ciematiem, lai iegūtu vēl vairāk un tirdzniecība pajuka. Beigās Sotuknangs atkal parādījās tiem dažiem cilvēkiem, kuri joprojām atcerējās un pieminēja Radītāju, un atkal lika iet dzīvot kopā ar skudrām, kamēr viņš iznīcina šo samaitāto pasauli. Šajā reizē viņš lika Pokvanghojam un Palongavhojam pamest viņu vietas planētas polos, un drīz vien planētas griešanās kļuva nevadīta un tā “apgāzās” otrādi. Kalni cēlās un krita, ezeri un upes izšļācās pa zemi, jo planēta kūleņoja un haotiski mētājās, un beigās zeme sasala ledū.

Tas turpinājās daudz gadu, un cilvēki atkal dzīvoja kopā ar skudrām. Beidzot Sotuknangs lika Pokvanghojam un Palongavhojam atgriezties savās vietās planētas polos, lai atjaunotu normālu zemes griešanos, un drīz vien ledus izkusa un atgriezās dzīvība. Sotuknangs aicināja cilvēkus atgriezties no viņu patvēruma un iepazīties ar trešo pasauli, ko viņš viņiem bija sagatavojis. Atkal viņš cilvēkiem piekodināja neaizmirst un godināt viņu Radītāju pirms viņi izklīda pa visu pasauli. Ļaudis atkal ātri savairojās, pat ātrāk nekā iepriekš, un drīz vien viņi dzīvoja lielās pilsētās, izveidojās atsevišķas tautas.

Esot tik daudz cilvēkiem un tik daudz tautām, drīz vien atkal sākās kari.  Dažas tautas izgatavoja milzīgus vairogiem līdzīgus lidaparātus, ar kuriem viņi varēja lidot un uzbrukt citām pilsētām. Kad Sotuknangs redzēja visus šos karus un iznīcību, viņš izlēma ātri iznīcināt šo pasauli, pirms tā ir pārņēmusi arī tos dažus cilvēkus, kuri joprojām atcerējās un godināja Radītāju. Viņš lika Zirnekļu Sievietei sapulcināt šos dažus cilvēkus piekrastē. Viņa katru no šiem cilvēkiem ievietoja dobā niedres kātā, iedodot līdzi nedaudz pārtikas. Kad tas bija padarīts, Sotuknangs uzsūtīja plūdus, kas iznīcināja karojošās pilsētas un to pasauli, kurā šie ļaudis dzīvoja. Kad rimās lielie ūdens viļņi, Zirnekļu Sieviete pārtaisīja niedres tā, ka cilvēki tajās varēja peldēt un redzēt, kas notiek visapkārt. Tie tā peldēja daudzas dienas, meklējot zemi, līdz piestāja pie kādas salas. Salā viņi uzbūvēja nelielas niedru laivas un peldēja tālāk uz austrumiem. Pēc daudzu dienu ceļojuma viņi nonāca pie lielākas salas un vēl pēc daudzu dienu ceļojuma pie vēl lielākas salas. Viņi cerēja, ka šī būs ceturtā pasaule, ko Sotuknangs viņiem sagatavojis, bet Zirnekļu Sieviete viņus pārliecināja, ka viņiem joprojām vēl priekšā ir garš un grūts ceļojums. Tad viņi šķērsoja šo salu, tur uzbūvēja jaunus plostus un ar tiem devās tālāk uz austrumiem. No šīs salas Zirnekļu Sieviete viņus sūtīja tālāk bez savas vadības, bez sava padoma. Cilvēkiem bija jātiek tālāk pašiem. Viņi nonāca līdz ceturtajai salai, vēl lielākai kā iepriekšējā, tomēr arī šī sala bija jāšķērso ejot ar kājām, un otrā krastā bija jāuzbūvē jauni plosti un jāpeld vēl tālāk uz austrumiem. Pēc daudzām dienām viņi pietuvojās milzīgas zemes krastam. Krasti bija tik stāvi, ka viņi nevarēja atrast vietu, kur nokļūt uz zemes. Tikai atverot durvis savās galvās, viņi uzzināja kurp doties, lai tiktu uz sauszemes.

Kad viņi beidzot tika krastā, tur viņus jau gaidīja Sotuknangs. Kad cilvēki paskatījās uz rietumiem, viņš tām salām, ko cilvēki bija izmantojuši kā pakāpienus, lika pazust jūrā. Sotuknangs aicināja viņus ceturtajā pasaulē un brīdināja, ka šī pasaule vairs nav tik skaista un brīnišķīga kā iepriekšējās, un, ka dzīvošana šeit būs grūtāka, ar karstumu un aukstumu, augstiem kalniem un dziļām aizām. Viņš sūtīja viņus doties tālāk šajā mežonīgajā zemē un atrast mājvietu savām dzimtām un ciltīm.
Ciltīm bija jādodas tālāk un tālāk šajā zemē, apgūstot to, mācoties no tās. Dažas cilti kļuva vājākas, zaudēja savu spēku un palika siltāka klimata zemēs, bagātās zemēs, neaizejot savu ceļu līdz galam. Hopi cilts ceļoja tālu tālu, tā izgāja cauri aukstām un ledainām zemēm pirms beigās nonāca līdz savai apmešanās vietai starp Kolorado un Rio Grande upēm. Viņi izvēlējās šo vietu, lai dzīves grūtības vienmēr atgādinātu par viņu saiti un atkarību no Radītāja…

Izmantoti internetā pieejamie materiāli
Baltais Vējš

Īsumā par Hopi radīšanas stāstu un pareģojumiem

Hopi ļaudis tic, ka mēs pašlaik dzīvojam ceturtajā radīšanas ciklā jeb pasaulē, iepriekšējās trīs ir piedzīvojušas iznīcināšanu. Katru reizi pasaules iznīcināšanu izsauca tas, ka cilvēki bija aizmirsuši vai noliedza Radītāja plānu šai pasaulei. Tie, kuri savu ticību Radītājam nebija zaudējuši, tika aizsargāti noejot pazemē. Kur tiem palīdzēja skudru ļaudis (eksistē interpretācijas, ka tie ir citas dimensijas vai citas pasaules humanoīdi). Vēl šodien, kā to laiku atspulgs, eksistē uzkalni ar pazemes telpām, kuri tiek izmantoti kā tempļi.
Īsumā Hopi pasaules radīšanas stāsts stāsta par pāreju nākamajā pasaulē caur pārmaiņu laiku pavadīšanu pazemē. Katrs no šiem laikmetiem tiek saistīts ar noteiktu debespušu virzienu, krāsu, minerālu, augu un putnu.
• Pirmā pasaule: “Bezgalīga telpa”, kurā dzīvoja Pirmie Cilvēki, kas bija tīra un laimīga pasaule. Tā tika iznīcināta ar uguni.
• Otrā pasaule: “Pusnakts tumsa” tika iznīcināta ar aukstumu un ledu. Izredzētie Cilvēki izdzīvoja šo iznīcības laiku milzīga skudru pūžņa iekšienē, pazemē. Tad pa kāpnēm uzkāpa trešajā pasaulē.
• Trešā pasaule tika iznīcināta plūdos. Zirnekļu Vecmāmiņa izredzētos cilvēkus izglāba, ievietojot tos niedru kātos un aizpludinot tos uz Ceturto pasauli.
• Ceturtā pasaule: “Pabeigtā pasaule”. Par šo pasauli rūpējas Uguns Dievs – Masauu. Šī pasaule vairāk nav norobežota ar ūdeņiem un ledu. Iepriekšējās pasaulēs cilvēki bija labi apgādāti ar visu vajadzīgo, šī ceturtā pasaule ir skarba, ar tuksnešiem, purviem, kalniem un ar bargiem laika apstākļiem. Hopi saka, ka šī pasaule arī tuvojas beigām un jau sākas Piektā pasaule.
• Par Piekto pasauli ir tāds pareģojums, ka “mūsu ļaudis gaida Pahana ierašanos, mūsu pazudušo Balto Brāli (no zvaigznēm). Viņš ir pavisam savādāks kā baltie cilvēki, kurus mēs zinām tagad, kuri ir cietsirdīgi un alkatīgi. Mums jau sen bija teikts arī par viņu ierašanos. Bet mēs joprojām gaidam Pahanu. Tas ir mūsu Baltais Brālis, kurš mūs aizvedīs uz Piekto Pasauli.
“Ceturtā pasaule drīz beigsies un sāksies Piektā. To zina visi viedie. Lielākā daļa no dotajām zīmēm jau ir piepildījušās, palikušas tikai dažas”.
“ Pirmā zīme: Mums bija teikts, ka nāks baltādaini cilvēki, līdzīgi kā Pahana, Bet, kuri nedzīvo kā Pahana, cilvēki, kuri paņēma zemi, kura nav viņu zeme. Tie ir cilvēki, kuri savus ienaidnieku satriec ar pērkonu un zibeni.”
“Otrā zīme: Mūsu zeme piedzīvos riteņu griešanos, piepildītu ar balsīm. Šis redzējums piepildījās tad, kad baltie ļaudis veda ratos savas ģimenes pāri prērijām.”
“Trešā zīme: Mūsu zemi pārpludinās dīvaini, bifeļiem līdzīgi zvēri ar lieliem ragiem. Tie bija balto cilvēku liellopi."
“Ceturtā zīme: Zemi šķērsos dzelzs čūskas.”
“Piektā zīme: Zemi krustām šķērsām krustos milzīgs zirnekļa tīkls.”
“Sestā zīme: Zemi krustām šķērsām krustos akmens upes, kurās atspoguļosies saule.”
“Septītā zīme: Jūs dzirdēsiet, ka jūra kļūst melna, un ka tādēļ iet bojā daudz dzīvo radību.”
“Astotā zīme: Jūs redzēsiet, ka daudzi jauni cilvēki, ar gariem matiem kā mūsu ļaudīm, ierodas un pievienojas mūsu ciltīm un mācās viņu dzīves gudrību.”
“Devītā un pēdējā zīme: Jūs dzirdēsiet par kādu apdzīvotu vietu debesīs, virs zemes, kas nokritīs ar lielu blīkšķi. Tā paradīsies kā zila zvaigzne. Ļoti drīz pēc tam mūsu ļaužu rituāli vairs nebūs nepieciešami.”

Tās ir zīmes, kas norāda uz lielas iznīcības tuvošanos. Pasaule tricināsies šurp un turp. Baltie cilvēki karos pret citiem citās zemēs – ar tiem, kuriem pieder viedo zināšanu sākotnējā gaisma. Būs daudz dūmu un uguns stabu. Ienācēji daudz slimos un mirs. Daudzi no tiem, kuri saprot šos pareģojumus, būs drošībā. Tie, kuri paliks kopā ar mums un dzīvos mūsu vietās kopā ar mūsu ļaudīm, arī tie būs drošībā. Pēc tam daudz kas būs jāatjauno. Un drīz pēc tam, ļoti drīz atgriezīsies Pahana. Kopā ar viņu uzausīs Piektā pasaule. Viņš sēs savas viedās gudrības sēklas mūsu sirdīs. Jau tagad šīs sēklas tiek sētas. Tas atvieglos mūsu ceļu uz Piekto pasauli.

Par III pasaules karu tiek teikts, ka to uzsāks tie ļaudis, kuri pirmie ir no jauna atklājuši gaismu (dievišķā viedā zināšana) senajās zemēs (Indijā, Ķīnā, islama valstīs, Āfrikā). ASV zeme un ļaudis tikšot iznīcināti ar atomieročiem un ar radioaktivitāti. Tikai Hopi zemes tur tiks pasargātas, kā oāze, uz kurieni plūdīs bēgļi. Tie ir maldi, ka varētu paglābt bumbu patvertnes. Tikai materiālistiski domājošie car, ka būvējot patvertnes varētu paglābties. Tie, kuru sirdīs ir miers, jau tagad ir visa dzīvā patvērumā (patvertnē). Nevar patverties no ļaunuma, kurš patiesībā ir iemājojis daudzu cilvēku sirdīs. Tie, kuri nepiedalās šajā pasaules sadalīšanā ar ideoloģijām, ir gatavi atjaunot dzīvību nākamajā pasaulē, neatkarīgi no tā vai tie ir piederīgi melnajai, baltajai, dzeltenajai vai sarkanajai rase. Viņi visi ir kā viens, kā brāļi un māsas…”
“Karš būs garīguma konflikts ar esošo materiālo pasaules uzskatu. Šo materiālo pasaules uzskatu iznīcinās garīgas būtnes, kas turpinās radīt vienu pasauli, vienu tautu, vienu varu, kas būs Radītāja vara.”

Baltais Vējš, izmantoti interneta materiāli

Ziemas Saulstāvju rituāls 23.decembrī

Svētīgs Saulstāvju laiks katrā cilvēkā un mājā!

23. decembrī plkst.18:30 aicinām uz Ziemas Saulstāvju rituālu Daugmales Senču svētkalniņā.
Šis ir laiks, kad cilvēkam dots spēks veikt izmaiņas savā dzīvē. Šis laiks piedāvā iespējas atrisināt agrāk neiespējamas problēmas. Ne velti šo laiku sauc par brīnumu laiku.

Rituāls savukārt ir process, kas smalkajā plānā apstiprina, spēcina un nostiprina izmaiņas.
Daudzi cilvēki jau apzināti “pagriezuši” savas dzīves gājumu garīgās attīstības virzienā. Citi sāk meklēt un mostas. Citi vēl guļ. Katram savs likteņa lemtais laiks. Šajā ziemas Saulstāvju laikā esam skaidri sajutuši, ka cilvēkiem ir vajadzīgs SPĒKS, lai izkļūtu no ierastās dzīves straumes, lai pagrieztos pretim gara gaismai, lai atvērtu sirdi, lai pietuvotos savam dievišķajam, savai dvēselei.

Viens no šī gada Ziemas Saulstāvju rituāla nodomiem ir - cilvēkiem rast sevī iekšējo spēku ieiet Zelta laikmetā. Tas katram ir jāizdara pašam. Tā kā šis ir ķekatu, budēļu laiks, kad senāk sētās ienāca ķekatiņu svētība, tad šogad mums visvairāk noderētu Lāča svētība un spēks. Lācis mums asociējas ar spēku, tas nes veselību, iznīcina veco, lieko un nevajadzīgo, aizdzen kaites, ļaunumu, sargā savu zemi, nes auglību gan cilvēkiem, gan zemei, midzina un šūpo mūsu mazuļus, ir klātesošs ne tikai Ziemassvētku gājienos, bet piedalās arī kāzās... Lai mainītu dzīves virzienu (atvērtu sirdi, pārietu no prāta uz sirdi) ir vajadzīgs Lāča spēks. Lielajos uzsākumos Lācis nāk ar savu svētību. Tādēļ rituālā pievienosim sev Lāča spēku, drosmi, veselību un gara spēku!

Otra ļoti svarīga rituāla tēma būs... karmas attīrīšana. Tā nu sanācis, ka 23. decembris austrumu zvaigžņu zīmēs rāda, ka diena ir lieliska karmas tīrīšanai. Karma ne tikai veido mūsu ikdienu, bet arī ierobežo mūs un neļauj atvērties jauniem iesākumiem. Karma ir jāattīra pareizā laikā ar spēcīgām metodēm... rituāls ir viens no tiem. 23. decembris ir šāda enerģētiski labvēlīga diena gan vispārējo traucējošo priekšstatu, gan problēmu atbrīvošanai, it īpaši to priekšstatu atbrīvošanai, kas traucē radīt bagātību. Tāpēc īpaši aicinām tos, kuri piedalījušies bagātības kanāla atvēršanas darbnīcās un procesos.

Un, protams, šajā spēka brīdī mēs strādāsim arī kopuma labā.
Aicinām jau iepriekš pārdomāt un sagatavot sarakstiņus par to, ko vēlaties atbrīvot no sevis un savas dzīves. Ja tuvāk sirdij ir ķekatnieku baļķu vilkšana, tad varat kādā malkas pagalītē “ielikt” visu nokalpojušo, veco, lieko. Pagalīti vai sarakstu rituālā laikā atdosiet ugunij. Otrā sarakstiņā raksiet to, ko vēlaties ieaicināt dzīvē- raksiet savas vēlmes!

Līdzi ņemiet darbīgu noskaņojumu, prieku un smaidu. Varbūt, ka noder kabatas lukturītis, saliekamais soliņš, termoss ar tēju, kāda piparkūka... :)
Mugurā velciet laika apstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus. Aicinām uz pleciem likt gaišas sagšas vai apmetņus.
Pieteikties: Māra 29266349, Jānis 22069698
Dalības maksa rituālā- ziedojums no 10€
Lūdzu, padalieties ar šo informāciju arī ar draugiem un domubiedriem.
Uz tikšanos,
Māra un Jānis

Šamaņa bungu izgatavošana

2015.gada 4.decembrī no plkst 15:00 līdz 22:00, Rīgā, Lāčplēša ielā 35, 5.stāvā

Šajā darbnīcā var piedalīties visi, kuri vēlas iegūt sev uzticamu palīgu dažādām šamaniskām (arī ne tik šamaniskām) praksēm.
Bungu izgatavošana īpaši šim procesam radītā sakrālā telpā un ar pašu rokām bungas piepilda ar īpašu enerģiju, arī ar jūsu enerģiju.
Darbnīcas laikā jūs sagaida:
Piedalīšanās senos sakrālos rituālos;
Prasme uzstiept ādas membrānu uz bungu koka rāmja
Ar savām rokām izgatavosiet gan šamaņa bungas, gan sitamo vālīti.
Praktiska nodarbība kā bungot šamaņa bungas
Šamanisks ceļojums
Vesela jūra pozitīvu emociju!

 Šamaņa bungu izgatavošana ir unikāla iespēja ar savām rokam radīt maģisku instrumentu dabas noslēpumu un savas iekšējās pasaules iepazīšanai. Šamaņa bungu izgatavošana ir ļoti spēcīgs radošs process, kas dod spēcīgu pozitīvu lādiņu un paliek atmiņā uz visu dzīvi.
Darbnīcas laikā jūs izgatavosiet bungas (diametrs 45 cm) un sitamo vālīti (visi materiāli iekļauti cenā)
Bungu izgatavošanas laikā pārtikā nedrīkst lietot gaļu un ķiplokus. Ieteicam ēst maz vai tikai dzert siltu tēju (ūdeni)

Bungu izgatavošanai pašiem līdzi jāņem sekojošas lietas:
Adata ar lielu aci – lai var ievērt ādas sloksnītes
Lielu īlenu (vēlams apaļa profila, diam. līdz 8 mm)
Lielas un asas šķēres (mitras ādas griešanai)
Plēves gabals 1x1metrs (uz tā darbosieties ar bungām – darba virsma J)
Kažokādas, zamša vai ādas gabaliņi (var no kādām vecām savām drēbēm) sitamās vālītes izgatavošanai
Nelieli auduma gabaliņi (vismaz viens no savām vecām drēbēm)
Plēves maiss vai soma bungu transportēšanai uz mājām
Un noteikti, labu garastāvokli!

Darbnīcu vada Anastasija Plugareva (AINA)
Maksa: 200,- EUR
Pieteikšanās, veicot priekšapmaksu līdz 22.novembrim
Papildus jautājumi tiks atbildēti, rakstot uz baltvejs@hotmail.com vai zvanot 22 069 698
Jānis

KĀ MĒS PIEDZĪVOJAM PĀRMAIŅAS JEB ATMODAS PROCESU

Atmoda, apziņas paplašināšanās, pāreja uz smalkākām vibrācijām – cilvēki sajūt pacilātību un prieku…
 Dažkārt mēs savā atmodas procesā jūtamies ne visai labi, mums var fiziski sāpēt ķermenis,. Mēdz būt galvas sāpes, neskaidra, aizmiglota domāšana, ierobežota atmiņa, var būt drūms, nomākts garastāvoklis.

Tagad ļoti daudz cilvēku atmostas visā pasaulē. Tie, kas tikko mostas, sajūt arī to lietu smagumu, kas viņiem ir jāizstrādā, jāizmaina, to papildina apjukuma, vilšanās un haosa, nekārtības sajūta. Tad var šķist, ka kaut kas ar mani nav kārtībā, jo lielākā daļa runā tikai par prieka un pacilātības sajūtām. Pats vajadzīgākais šajā procesā ir sevis mīlēšana, rūpēšanās par sevi vairāk nekā jebkad agrāk, it īpaši pievēršot uzmanību tam, lai mēs būtu atpūtušies, lai ieskatītos sevī un veltītu vajadzīgo laiku sevis dziedināšanai. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuri uzņēmušies atbildību iet šajā garīgās atmodas procesā mazliet pa priekšu citiem un vest tos sev līdzi. Vecās, agrāk lietotās garīgās prakses var kļūt mums nepiemērotas.
 Attīrīšanās nav neko jauks process. Tas ir sevis dziļas apzināšanās process, savas tumšās puses pieņemšanas process. Tas ir savu sāpju, savu nepieņemto lietu izdzīvošanas process, kas bieži izpaužas caur asarām, dziļām sāpēm līdz pat pilnīgi fiziskām sāpēm. Dažkārt mēs sākam dusmoties, cik tad var tīrīt, jo kā viens slānis ir attīrīts, parādās jauns slānis, kurš atkal jātīra. Tad var uzrasties doma, ka gribas būt ne vairāk ne mazāk kā normālam cilvēkam.
 Taču mēs varam lepoties ar to, ka esam cilvēki. Jo patiesībā būt cilvēkam ir patiesi dievišķīgi. Šī atziņa rada dievišķas sajūtas gan sirdī, gan ķermenī. Esot šajās sajūtās, esam pateicīgi jebkuram mūsu dzīves notikumam kā īpašam dārgumam…it īpaši tiem notikumiem, kas sāp.
Kā sev palīdzēt ar “neglīto” un sāpīgo? “Neglītais” jeb “tumšais” ir tikai mūsu uztvere (priekšstats), kam vajag mīlestību un pieņemšanu, lai saskatītu tā skaistumu. Mums jāietin sevi pieņemšanas segā kā mazu bērnu, lolot sevi un atpūsties, kamēr mēs pielāgosimies jaunajām Zemes enerģijām, jaunajam laikmetam.
 Tie, kuri šo sajūt, ar savu piemēru ir kā skolotāji citiem, kuri tagad mostas un nevar to aptvert mentāli, ar prātu.

 Mēs visi esam Gaismas nesēji, mums ir jāapskauj, pilnībā jāpieņem sava tumsa, lai pilnībā iepazītu savu Gaismu.
 Par sevi par parūpēties šādi:
 1. Esi ar savu tumšo, neglīto. Apzini to pilnā mērā. Godā un pateicies visām sajūtām.
 2. Elpo… Viss ir labi
 3. Dod sev mīlestību – meditējot, lūdzot, pateicoties…
 4. Dalies ar uzticamiem draugiem par to kā jūties. Godīgums un skaidrība (caurspīdīgums) ir dziedināšana
 5. Atbrīvo savu perfekcijas ilūziju. Dzīve ir perfekta visās savās izpausmēs un Gaismas ienešana ilūzijas tumsībā ir vislieliskākā pieredze.
 6. Esi drosmīgs. Lūdz mīlestību. Tev TIKS atbildēts.
 7. Dalies ar citiem ar to, ko esi iemācījies. Tu nekad nevari zināt, kuram to vajag dzirdēt tieši tagad.

KĀPĒC MĒS DUSMĀS KLIEDZAM

Reiz kāds austrumu guru, kurš devās pie upes, lai atsvaidzinātos, ieraudzīja tur upes krastā kādu ģimeni, kuri dusmās viens uz otru kliedza.
Guru pagriezās pret saviem mācekļiem, pasmaidīja un pajautāja: “Kāpēc cilvēki dusmās viens uz otru kliedz?”
Mācekļi kādu brīdi padomāja, tad viens no tiem teica: “Mēs kliedzam, jo zaudējam iekšējo mieru”
“Bet kāpēc gan tev būtu jākliedz, ja otrs cilvēks ir tev blakus? Tu tikpat labi visu savu sakāmo varētu pateikt arī mierīgā balsī.”, guru atkal pajautāja.
Mācekļi deva vēl arī citas atbildes, bet neviena no tām neapmierināja pārējos mācekļus.

Beigās guru teica tā: “Kad divi cilvēki viens uz otru ir dusmīgi, viņu sirdis attālinās ļoti tālu. Lai šo radušos attālumu pārvarētu, viņiem ir jākliedz, lai sadzirdētu viens otru. Jo dusmīgāki viņi ir, jo skaļāk viņiem jākliedz, lai sadzirdētu viens otru tik tālu. Kas notiek, kad divi cilvēki ir iemīlējušies? Viņi viens uz otru nekliedz, viņi sarunājas klusu un mierīgi, jo viņu sirdis ir ļoti tuvu viena otrai. Attālums starp viņiem ir ļoti mazs vai arī nav nemaz…” Guru turpināja: “Kas notiek, kad viņi mīl viens otru vēl vairāk? Viņi nerunā, tikai sačukstas un kļūst vēl tuvāki viens otram savā mīlestībā. Beigās viņiem pat nav jāsačukstas, viņi tikai skatās viens uz otru un vairāk viņiem neko nevajag. Tik tuvu ir divi cilvēki tad, kad viņi mīl viens otru.”
Viņš paskatījās uz saviem mācekļiem un teica: “Tādēļ tad, kad jūs par kaut ko strīdaties, neļaujiet savām sirdīm attālināties, nesakiet tādus vārdus, kas jūs arvien vairāk attālina vienu no otra, savādāk var pienākt diena, kad attālums būs tik liels, ka vairs neatradīsiet atpakaļceļu.”