pirmdiena, 2016. gada 19. septembris

Šamanisks stāsts


 
Ķēniņš, burvis un sapnis.

Dzīvoja reiz ķēniņš, kuram viss bija apnicis un kurš kļuva arvien drūmāks un drūmāks, uzaicināja galma burvi pievienoties savā vakara mielastā. Viņš burvim jautāja, kā var pilnīgi droši zināt, ka eksistē dzīve pēc nāves.

Burvis ķēniņam palūdza cieši ieskatīties viņa zupas bļodā, pievēršot uzmanību zupas tumšajai un bagātīgajai krāsai, tā atbrīvojot prātu no domām.

Ķēniņa acu plakstiņi nolaidās arvien zemāk un tiklīdz acis bija aizvērušās, viņš ieraudzīja sevi zaļās ganībās kā jaunu aitu ganu, ganot savu aitas. Viņš ievēroja, ka kāda aita baro savu jēriņu, un bija lepns par savu ganāmpulku. Viņš sajuta kā viņa spēcīgās kājas viņu viegli nesa augšup pa kalnu. Viņš elpoja svaigo kalnu gaisu, vedot savas aitas uz netālo ieleju, kur bija svaigas, sulīgas ganības.

Tālumā viņš saskatīja savu māju, kurai tovakar tuvojoties, viņš tās pagalmā ieraudzīja savu bērniņu gaidošo sievu barojam zosis. Kad viņš pārnāca mājās, tur jau bija ieradusies vecmāte, un tajā vakarā viņa mīļotā piedzemdēja veselīgu meitenīti. Viņš paņēma bērniņu savās rokās, tad viņš to maigi uzlika uz savas sievas krūtīm, pārpildīts ar mīļumu uz savu ģimeni. Lai gan viņi bija diezgan trūcīgi, tad, kad apgūlās blakus saviem mīļajiem, viņš sajutās kā vislaimīgākais cilvēks visā pasaulē.

Viņš klausījās savas sievas klusajā, maigajā dziesmā viņu bērniņam, līdz aizmiga, būdams neizsakāmi laimīgs.

Pēkšņi viņu pārsteidza skaļa plaukstu saplaukšķināšana, un kad ķēniņš atvēra acis, viņš ieraudzīja burvi, kurš bija tas plaukšķinātājs.

Ķēniņš sadusmojās: “Kāpēc tu man atņēmi manus mīļos, manu ģimeni? Es biju tik laimīgs, es biju jauns un stiprs, laimīgs un iemīlējies.”

“Tas bija tikai sapnis,” burvis paskaidroja. “Varbūt man jāsaplaukšķina manas plaukstas vēlreiz, lai tevi pamodinātu arī no šī sapņa?”

Ķēniņš atkal sadrūma. Viņš pamanīja, ka viņa zupa ir atdzisusi un lika lai burvim nocērt galvu.

***

Kad jūs esat pilnībā atmodušies, jūs saprotat, kas ir paliekošs arī pēc nāves, jūs kļūstiet par sapņotājiem, jūs vairs neesat tikai sapnis.

Šī viedā gudrība ir manis tālāk doto zintnieku/šamaņu zināšanu pamatā. Jūs varat izsapņot veselību, prieku un mieru, tā to ienesot savā realitātē.

Pateicamies tiem, kuri saplaukšķina savas plaukstas un mūs atmodina!
 

Mierā un veselībā,
Baltais Vējš

piektdiena, 2016. gada 16. septembris

Trīs apziņas līmeņi – trīs dažādas dzīves līmeņi


Visiem apgaismotiem cilvēkiem ir zināms tas, kas, ja vēlies izmainīt savu dzīvi, jāizmaina ir sevi un savu domāšanas veidu un izmaiņas dzīvē būs sekas izmaiņām apziņā. Speciālisti izdala trīs apziņas līmeņus, kas krasi atšķiras viens no otra un katrs, no kuriem nosaka cilvēka dzīves kvalitāti. Katram no šiem līmeņiem ir savi – vieni vai citi uzstādījumi, dzīves likumi un ticējumi.
 
Pirmais apziņas līmenis – UPURIS
Diemžēl cilvēkus, kuri atrodas sājā UPURA līmenī ir ļoti daudz. Šie cilvēki dzīvo, balstoties uz izdzīvošanas instinkta un bailēm par savu dzīvi. No viņiem bieži var dzirdēt žēlošanos par priekšniekiem, valsti, par dzīvi vispār, uztverot sevi kā apstākļu upuri. Viņi uzskata, ka viss mūsu dzīvē jau ir nolemts un netic tam, ka kaut ko var izmainīt. Šiem cilvēkiem ļoti svarīgs ir komforts, dzīve bez riska, garantijas – tāpēc tie parasti izvēlas strādāt valsts darbā, lai būtu stabila alga un pensija. Jebkuras pārmaiņas dzīvē tiek uztvertas ka briesmas, bet ne iespējas izmainīt savu dzīvi. Viņi ir pārliecināti, ka par visu dzīvē ir jācīnās, bet, lūk, viņi cīnās paši ar sevi un dzīvi. Visas viņu dzīves sfēras – karjera, attiecības, labklājība, veselība atrodas uz robežas, jo viņi taču jūtas kā apstākļu upuri, bet ne savas dzīves saimnieki.
 
Otrais apziņas līmenis – SAIMNIEKS
Šiem cilvēkiem ar SAIMNIEKA apziņas līmeni nav nekā neiespējama, viņi tic sev un savai veiksmei dzīvē. Viņi zin, ka dzīve – tā ir milzīga iespēju jūra, kuras var izmantot un saņemt labumus, kuri tiem vajadzīgi Šiem cilvēkiem ir raksturīgi pieņemt lēmumus, darboties un sasniegt savus mērķus. Viņi jūtas savas dzīves saimnieki un sastopoties ar problēmām, meklē veidus, kā tās atrisināt nevis cieš, uzdodot jautājumu “Kāpēc tas notiek ar mani?” Kā likums, šiem cilvēkiem ir sava uzņēmējdarbība vai arī tie ir pašnodarbinātie. Savukārt cilvēki ar upura apziņas līmeni, stājas darbā pie viņiem. Lai pārietu no līmeņa UPURIS uz SAIMNIEKA līmeni, ir jāizmainā sava domāšana un sava dzīves paradigma, jo tikai tā var uzlabot dzīves kvalitāti.
 
Trešais apziņas līmenis – BRĪNUMDARIS
Tas ir pats augstākais apziņas līmenis. Cilvēki, kuri sasniedz šo līmeni, ir pārliecināti, ka dzīvē ir viss, kas nepieciešams. Viņu domāšanas galvenā īpatnība ir tā, ka viņiem nav nekādu aizspriedumu, negatīvu pārliecību, bet, ja arī parādās, tad tie ātri un viegli tos transformē pozitīvā. Tādas domāšanas rezultātā viņi dzīvo pārpilnībā un saņem to, ko vēlas un saņem to tik ātri, cik ātri saprot, ko un kam viņiem to vajag. Viņi saprot to, ka, lai kaut ko izmainītu liktenī, ir jāizmaina “kaut-kas” sevī un tikai tā var savā dzīvē ienest pārpilnību it  visā.

Visas problēmas dzīvē BRĪNUMDARI uztver kā veidu, ar kura palīdzību uzlabot sevi un savu dzīvi un šīs iespējas ir ikvienā no mūsu dzīves problēmām. Tāds domāšanas veids palīdz sasniegt visu, ko vien cilvēks vēlas ar sava iekšējā darba palīdzību – ne ar ārējiem apstākļiem un ne cīņas ar dzīves īstenību palīdzību. Kā likums, šiem cilvēkiem ir daudz vairāk labumu, kā viņiem vajag un tāpēc viņiem ir ar ko padalīties un to viņi arī dara – ar naudu, labestību un mīlestību.
 
Sanāk tā: kā kurš no mums domā, tā arī dzīvo.

Ja gribiet uzlabot savu dzīves kvalitāti, nav uzreiz jāmaina visa sava uzvedība, jācīnās par dzīvi vai jāatkaro savs. Jums neviens neko neatņems. Savediet kārtībā vispirms savu galvu, savus uzskatus, uzstādījumus, ticējumus un to, kam jūs dodiet priekšroku. Pārskatiet savu dzīves paradigmu – ko jūs domājiet par sevi, par cilvēkiem un par dzīvi vispār. Varbūt jūs pretendējat uz SAIMNIEKA dzīvi, bet domājiet kā UPURIS? Noskaidrojiet, kādu jūs vēlaties redzēt savu dzīvi, sevi un pēc tam paskatieties, kāds apziņas līmenis tam ir vajadzīgs. Un dariet!

Vadims Zēlands
Avots: http://www.transurfing-real.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Mēness aptumsums 16.09.2016


 
Atkal naksnīgajās debesīs redzam pilnmēnesi. Šovakar, piektdien, 16.septembrī būs redzams arī mēness aptumsums ar maksimālo fāzi 21:54. Šo laiku varam uztvert gan kā tādu, kur labāk izvairīties no jebkādas aktīvas rīcības un plānu kalšanas, gan arī kā lielo iespēju laiku sakārtot un dziedināt sevī tās lietas, kas pēdējā laikā ir sevi pieteikušas. Ja skatāmies gada griezumā, tad atceramies, ka pavasarī bija trīs aptumsumu sērija, kas iesāka laika posmu, kad dzīvē varēja “uzpeldēt” dažādas agrāk nesakārtotās lietas. Tagad rudenī, atkal trīs aptumsumu sērija savā ziņā šo “kalnu un leju” periodu noslēdz. No dziļāka skatījuma tiek dots impulss garākam laika periodam (aptuveni piecu gadu garumā), kad turpinās pacelties “vecās neatrisinātās” lietas gan personīgajās dzīvēs, gan arī kolektīvajā jeb sabiedrības līmenī. Kā izpaužas šo veco neatrisināto lietu aktivizēšanās? Mainās mūsu uzskati un viedokļi, aktivizējas jau piemirsti sapņi un idejas, atkal piesakās seni draugi. Joprojām var aktivizēties ar senčiem un ar dzimtu saistītās lietas, kā arī dziļas, no iepriekšējām dzīvēm mantotas lietas. Maināmies gan katrs no mums, gan visi kopā kolektīvajā līmenī. Visticamāk mēs jau pārvērtējam daudz ko no tā, kas veido mūsu realitāti, un turpināsim to darīt. Mēs gribēsim mainīt daudz ko no tā, kas agrāk šķita pieņemams. Tas saistās gan ar mūsu attiecībā, gan nodarbošanos, gan mūsu dzīves pamatvērtībā. Šī laika enerģija nostiprina mūsu saiti ar smalko pasauli, mēs arvien vairāk sajūtam un saklausām tās vadību.

Ko darīt?

Šovakar mēness aptumsuma laikā varam veikt kādu rituālu ar nodomu atbrīvoties no pēdējā laikā “uzpeldējušajām” problēmām, kas patiesībā mums ir labi pazīstamas, saprotot to dotās mācības. To var darīt varbūt vienkārši esot pilnmēness gaismā vai vērojot aptumsumu ar nodomu iedziļināties sevī un apzinot maināmās lietas jeb apgūtās mācības. Var uzrakstīt šīs lietas uz papīra lapas un pēc tam to sadedzināt pateicībā par mācību stundām un apzināti šīs lietas atbrīvojot enerģētiskā līmenī. Var to darīt sveču gaismā vai pie ugunskura. Būtu vēlams, ka veicot šādu rituālu mēs vispirms nomierināmies un noskaņojamies uz darāmo. Tad radam sakrālu mīlestības enerģētisko telpu. Tad pārdomājam, apceram, kas ir tas, kas ir parādījies pēdējā laikā tāds, kas traucē mums būt saskaņā ar sevi, iekšējā līdzsvarā. Tad veicam kādu darbību, ar kuras palīdzību pateicībā atbrīvojamies no traucējošā. Tad pateicībā smalkajai pasaulei, tiem, kuri mums šīs mācības ir palīdzējuši apgūt un pateicoties arī sev, noslēdzam šo rituālo darbību. Pēc tam varam vienkārši ļaut sev sajust, kas ir mainījies, pabaudīt šo miera un svētlaimes stāvokli…

Mierīgāks un jaunas ieceres veicinošs laiks sāksies Saulgriežu laikā. Tad, 22.septembrī līdzīgā rituālā varam izsapņot to jauno, ko vēlamies ienest savā dzīvē…

 Lai veiksmīgs un apzinātu pārmaiņu piepildīts šis laiks!